Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) valdības sēdē aicināja Veselības ministriju pārdomāt iespēju radīt līdzvērtīgu situāciju arī tām reģionu slimnīcām, kuru kredītus valsts nav galvojusi un kurām to atmaksa ir jānodrošina pašu spēkiem.
No paredzētā finansējuma lielākās summas plānotas universitāšu slimnīcām. Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai tie būtu 2,2 miljoni eiro, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai - 1,6 miljoni, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai - 889 158 eiro. Mazākas summas atvēlētas vairākām psihoneiroloģiskajām ārstniecības iestādēm, kas ir valsts finansētas. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, atsaucoties uz iepriekšējo vienošanos koalīcijas padomes sēdē, norādīja, ka sākotnēji bijusi runa par mazāku summu - 4,4 miljoniem eiro. Tas atspoguļojas budžeta plānā, kas iesniegts Eiropas Komisijā. Tā var izvirzīt papildu prasības par samazinājumu citās jomās.
Dienas rīcībā ir informācija, ka valdības partiju koalīcijas sēdē sākotnēji Veselības ministrija informējusi par konstatēto problēmu, proti, kredītu atmaksas iespējamo negatīvo ietekmi uz veselības pakalpojumu pieejamību. Ministrija bija norādījusi, ka tai ir nepieciešami vismaz 4,4 miljoni eiro. Taču tā nebija visa vajadzīgā summa, kuru šonedēļ koalīcija jau piekritusi nodrošināt pilnībā. Finanšu ministrijas satraukumu var skaidrot ar to, ka arī citām nozarēm ir savas vajadzības, kas var ietekmēt ar EK saskaņoto budžeta plānu un tā neievērošanas gadījumā EK var piemērot arī pārkāpuma procedūru.
Arī premjeres ierosinājums Veselības ministrijai paraudzīties uz slimnīcu tīklu kopumā izriet no šonedēļ koalīcijas sanāksmē runātā. Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kurš kā Vienotības sabiedrotās partijas Talsu novada attīstībai pārstāvis pirmdien piedalījās sadarbības padomes sēdē, Dienai atzina, ka par šo jautājumu viņš tajā ir izteicies un līdzīgos ieskatos esot arī Valmieras domes vadība. A. Lācarus atbalsta 5,7 miljonu eiro paredzēšanu slimnīcām, kas saņēmušas valsts galvojumu, «un mēs nevēlamies nevienam atņemt naudu». Taču ārstniecības iestādēm, kuras kredītu atmaksu cenšas nodrošināt ar savu saimniecisko darbību, nav tādu iespēju sniegt iedzīvotājiem papildu pakalpojumus - atbalstītajām iestādēm šim mērķim atbrīvojas līdzekļi, sacīja A. Lācarus.