Vidiņš LA teica: «Ja pie manis atnāks pacients, kuram uz ķermeņa būs tetovējums CCCP, es viņu neārstēšu. Tāpat kā tad, ja pie manis ieradīsies slimnieks un teiks: _govoriķe po ruski_ (runājiet krieviski - krievu val.). Es palūgšu viņu vērsties pie cita ārsta.»
Viņš arī izteicās, ka ārstēšanu «krievu šovinistam» atteiktu, izņemot gadījumus, kad nepieciešama steidzīga operācija. Dienai J. Vidiņš uzsvēra, ka ir pret padomju ideoloģiju, taču nekādā gadījumā viņš nav pret krievu tautības cilvēkiem. Viņš ir bijis izsūtīts un ļoti labi atceroties lopu vagonus, tāpēc nevarot mīlēt padomju simboliku. Pilsoniskās savienības (PS) locekļa J. Vidiņa izteikumus vērtēs partijas Ētikas komisija. Pavisam nesen no PS izslēdza ārzemju latvieti ārstu Aivaru Sluci, kurš sarakstē ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski (PS) izteica viedokli, ka viņš kā mediķis nevarētu Latvijā vienādi ārstēt latviešus un krievus.
«Demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības uz personīgu viedokli jebkurā jautājumā, taču likumdošanā ļoti skaidri ir noteiktas robežas, kas nav pārkāpjamas. Veselības aprūpes saņemšanas iespējas nedrīkst ietekmēt nekādi aizspriedumi - ārstniecības personām ir aizliegta atšķirīga attieksme pret pacientiem,» uzskata veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Pacientu tiesību aizsardzības likumā rakstīts, ka aizliegta atšķirīga attieksme pret pacientiem atkarībā no rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, politiskās vai citas pārliecības, kā arī citiem apstākļiem.
«Nav attaisnojami, ka ārsts neatliekamās palīdzības vai cita veida ārstniecības palīdzības sniegšanu šķirotu pēc tautības vai pacienta pārliecības,» skaidro Līga Biksiniece-Martinova, Tiesībsarga biroja juriste. Par neatliekamās palīdzības nesniegšanu draudot kriminālatbildība. Taču arī liegt ārsta palīdzību tikai tāpēc, ka pacientam, piemēram, ir radikāli uzskati, nebūtu tiesiskā un demokrātiskā valstī attaisnojami. «Jo īpaši, jau ārsts nedrīkstētu sākt vērtēt pēc tik subjektīvām pazīmēm kā tetovējums, kas nezināmu iemeslu dēļ varbūt uztaisīts kādā dzīves posmā vai pat varbūt pret cilvēka gribu. Tas ir pret cilvēktiesībām,» piebilst L. Biksiniece-Martinova.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis savukārt uzsvēra: «Latvijā nav bijis problēmu ar medicīnas pakalpojumu sniegšanu ne pēc ideoloģiskām, ne pēc rases, ne pēc valodas, ne pēc dzimuma vai citām pazīmēm.»