Vienošanās paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālais bērna kopšanas pabalsts, kuru saņem sociāli neapdrošināti vecāki, tiek paaugstināts no pašreizējiem 100 latiem uz 120 latiem un to izmaksās līdz bērna pusotra gada vecumam. Savukārt sociāli apdrošināti vecāki no 2014. gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim līdz bērna gada vecumam varēs izvēlēties, vai saņemt 70% no bruto darba algas un nestrādāt, vai arī saņemt bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā un strādāt. No bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiks maksāts bērnu kopšanas pabalsts 120 latu apmērā un varēs strādāt.
Sociāli apdrošinātiem vecākiem situācija mainīsies no 2014. gada 1. oktobra. Ja vecāks nestrādās, viņš saņems vecāku pabalstu 45,7% apmērā no bruto algas, kā arī 120 latu bērna kopšanas pabalstu. Ja vecāks strādās, kopšanas pabalsts būs 30% apmērā no bruto algas, kā arī saņems 120 latu bērna kopšanas pabalstu. Labklājības ministre Ilze Viņķele jau ir paziņojusi, ka atbalstītais variants vairo nevienlīdzību un dod neproporcionāli lielas priekšrocības sociāli apdrošinātiem vecākiem, kas saņems gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā. Savukārt sociāli neapdrošinātie vecāki saņems vienīgi bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā.
Labklājības ministrija (LM) bija izstrādājusi priekšlikumu, kurš paredzēja, ka no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visi vecāki saņems bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā, kā arī papildus vēl 100 latu pabalstu, ja vecāks strādā, reģistrējas NVA kā bezdarbnieks vai sāk mācīties. Labklājības ministre Ilze Viņķele ir norādījusi, ka šādā gadījumā ir skaidri redzams stimuls vecākiem savlaicīgi atgriezties darba tirgū, uzsākt mācības vai darba meklējumus. Labklājības ministres padomniece nozares politikas jautājumos, bijusī ilggadējā LM valsts sekretāre Maija Poršņova Dienai norādīja, ka pašreizējais modelis ir labvēlīgāks turīgākiem vecākiem un nemotivē nestrādājošus vecākus savlaicīgi domāt par iekļaušanos darba tirgū.
Labklājības ministre Ilze Viņķele Dienai skaidroja, ka neredz, kāds mērķis tiek sasniegts, ja sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuri saņem vecāku pabalstu, vēl tiek maksāts arī bērna kopšanas pabalsts 120 latu apmērā. «Pašreizējā situācijā, kad naudas nepietiek tik ļoti daudz kam, šāds nemērķēts atbalsts nav pareizs risinājums. Sociāli apdrošināti vecāki jau saņem vecāku pabalstu. Izmaksājot vēl 120 latu bērna kopšanas pabalstu, viņi ir nepamatoti nostādīti daudzkārt labākā situācijā nekā sociāli neapdrošināti vecāki.» Ministre arī atzina: ja šis priekšlikums nebūtu saistīts ar budžetu, viņa to neparakstītu.
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) Dienai atzina, ka panāktā vienošanās ir kompromiss, taču kopumā ar to ir apmierināts. I. Parādnieks norādīja, ka ir tikai normāli, ja sociāli apdrošinātiem vecākiem ir lielākas priekšrocības nekā vecākiem, kuri nodokļus nemaksā. Deputāts arī skaidroja, ka LM piedāvājums maksāt papildu 100 latu vecākiem, kas no bērna gada līdz pusotra gada vecumam sāk strādāt, mācīties vai reģistrējas kā bezdarbnieki, neesot bijis pārdomāts. «Attiecībā uz sociāli neapdrošinātiem vecākiem neredzam pamatojumu, kādēļ vēl maksāt papildu 100 latus, jo tas var veicināt, piemēram, fiktīvu mikrouzņēmuma dibināšanu vai fiktīvu reģistrēšanos NVA bez nodoma strādāt.»
I. Viņķele gan šādu I. Parādnieka apgalvojumu nodēvēja par «pilnīgām blēņām un subjektīvās izjūtās pamatotu. Tad jau var teikt, ka vecāku pabalsta ierobežojumi strādājošajiem veicina nelegālu nodarbinātību. Taču tā nav patiesība».
Par kompromisu panākto vienošanos Dienai nodēvēja arī Māmiņu kluba prezidente Sandija Salaka. «Lai gan kopumā mēs esam ar piedāvājumu apmierināti, tomēr mēs būtu vēlējušies, lai vecāki var strādāt un saņemt pabalstu 70% apmērā no bruto algas, nevis tikai 30% apmērā. Tāpat daudzi vecāki iebilst, ka vecāku pabalsts tiek izstiepts pusotra gada garumā, mēnesī maksājot tikai 46% no algas. Daudzi vēlētos saņemt pabalstu tikai gadu, nevis pusotru, bet 70% apmērā no algas. Domāju, ka vecākiem bija jāļauj izvēlēties, kādu variantu tie vēlētos.»
I. Viņķele norādīja, ka cer Saeimā vēl panākt, ka vecākiem būs iespējas izvēlēties, vai saņemt lielāku vecāku pabalstu gadu vai mazāku, bet pusotru.