Savulaik priekšstatu par partiju lielajiem donoriem varēja gūt no partiju ziedotāju sarakstiem, kas pieejami publiski, bet pēdējos gados pastiprinājusies tendence lielos naudas iepludinājumus aizslēpt aiz biedru naudām, jo to maksātāji nav jāpublisko. Papētot partiju pērnā gada deklarācijas, redzams, ka lielākais biedru naudas īpatsvars kopējā partijas kasē bija apvienībai TB/LNNK, kas biedru naudā iekasējusi 248 tūkstošus latu, savukārt ziedojumos saņēmusi tikai 110 tūkstošus latu. Liels biedru naudas apjoms bija arī partijai LPP/LC, kas tā pērn iekasējusi 274 tūkstošus latu (ziedojumos - 365 tūkstošus latu), tāpat vēlīgi biedri bijuši arī partijai Jaunais laiks (JL), kas pērn savai partijai biedru naudā samaksājuši 232 tūkstošus latu (ziedojumos JL saņēma 293 tūkstošus latu). Uz šī fona pat samērā neliels šķiet Tautas partijas saņemtais biedra naudas apjoms - 33 tūkstoši latu (ziedojumos - 259 tūkstoši latu). Pērnais gads partijām aizgāja arī pašvaldību Eiropas Parlamenta vēlēšanu zīmē, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs norāda, ka starpvēlēšanu gados biedru naudas īpatsvars partiju kasēs var būt pat lielāks, jo vēlēšanu gados pieaug arī tieši ziedojumos saņemto līdzekļu apjoms. Kopumā biedru naudā un ziedojumos partija no vienas personas var saņemt ne vairāk kā 18 tūkstošus latu.
Turpmāk partijām būs jāsniedz KNAB un arī jāpublisko internetā informācija par biedru naudām, kuru kopsumma vienam partijas biedram pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (180 latu). Partiju biedru naudu maksātāju noslēpumainības plīvuru pavērt rosināja KNAB. A. Vitenburgs norāda, ka pēdējos piecos gados bija uzskatāmi redzama tendence slēpt partiju donorus aiz biedru naudu aizsega. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri cilvēki partijās iepludina lielus līdzekļus ar biedru naudas palīdzību, un ir svarīgi saprast, vai partijas nav atkarīgas no ļoti turīgiem cilvēkiem un vai saviem lielās biedru naudas maksātājiem partijas par to sniedz arī kādas privilēģijas, uzskata I. Kažoka.