Šogad aprit 110 gadu, kopš Latvijā izdota pirmā skaņuplate. Vēlāk plates nomainīja lenšu magnetofoni, tad nāca «kasetnieki», pēc tam - ieraksti CD formātā, un nu atkal modē ir vinila plates. Kāpēc notiek renesanse? «Plates akustiskais skanējums ir daudz dzīvāks un siltāks nekā digitāli ciparotais. Arī publikai mīļākie koncerti ir tie, kur ir kāds troksnis, negaidīts efekts,» skaidro Latvijas Radio mūzikas žurnāliste Daiga Mazvērsīte. «Tāpat ir ar sprakšķiem skaņuplates skanējumā, tiem ir savs šarms. Lai arī viss ir pieejams internetā un lejupielādējams, vinila plate - tas ir kontakts, kaut kas personīgs un īpašs.»
Pašas Daigas Mazvērsītes vinila plašu kolekcija, kurā ir arī Bellacord plates, daudzo dzīvesvietas maiņu dēļ ir gājusi mazumā, bet dažas, jo sevišķi mīļās un svarīgās, viņa nelaiž ārā no rokām. Citas, kurām bijuši dublikāti, viņa atdāvinājusi dīdžejam Uldim Rudakam, kurš reiz pie Raimonda Paula ar tām gājis pēc autogrāfa. Starp citu, Daiga pati ir spēlējusi ansamblī, un dziesma Nakts ir mana zemapziņa iekļauta neatkarīgo mūziķu skaņuplatē, kas ir viena no pēdējām Melodijas izdotajām...
Paredzēts, ka rudenī iznāks aizrautīgā Kuldīgas novada kolekcionāra Ata Gunvalža Bērtiņa 10 gadu rakstītās grāmatas Latviešu skaņuplašu vēsture 1. daļa. Daiga Mazvērsīte ir šīs grāmatas redaktore un par gaidāmo izdevumu saka: «Fundamentāls darbs. Autors aprakstījis tādas lietas, ko neviens Latvijā nav pētījis. Bērtiņa kultūrvēsturiskais darbs par skaņu ierakstu vēsturi un attīstību ir nopietns, pamatīgs un sengaidīts ieguldījums mūzikas vēstures noskaidrošanā.»
Skaņuplašu vēsturei Latvijā veltīts arī koncertuzvedums Vinila valdzinājums, kas notiks 18. jūlijā plkst. 22.00 Kuldīgas pilsētas estrādē. Programma iecerēta interesanta, paaudžu interešu kopību veidojoša. Tā atspoguļos latviešu skaņuplašu vēstures nozīmīgākos posmus: no pirmsākumiem (1904-1915), pēc Pirmā pasaules kara (1922-1940), nozīmīgo Bellacord Electro laiku (1931-1944), arī Vissavienības skaņuplašu koncerna Melodija Rīgas skaņuplašu fabrikas devumu (1945-1991). Koncertā būs dzirdami latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi un dziesmas, tautas mūzika, operešu melodijas, dziesmas no kinofilmām, deju mūzika, marši, krievu un čigānu romances, tango, džeza melodijas.
Uzstāsies Ingus Pētersons, Normunds Rutulis, Andris Daņiļenko, Daumants Kalniņš, Atis Ieviņš, Artis Robežnieks, Vineta Elksne, Ieva Sutugova, Aija Vītoliņa, Ērika Eglija, Mirage Jazz Orchestra, Rumbas kvartets un trio Limonāde. Nozīmīga koncerta norises un scenogrāfijas sastāvdaļa būs arī foto, fono un video materiāli. Daiga Mazvērsīte atzīst, ka «koncerts saistošā veidā informēs, izglītos, izklaidēs un ieinteresēs klausītājus un skatītājus ielūkoties mūsu mūzikas bagātībās, kuras saglabājušas plates - artefakts, kura vērtība arvien pieaug».