«Uz šo apvienošanas jautājumu skatos divējādi - gan kā dizainere, gan kā sieviete, kurai mājoklī būtu jājūtas komfortabli,» teic dizainere Kristiāna Lepse-Kazarjana. Pirms ķeršanās pie kapitālām dzīvokļa pārbūvēm jāizvērtē visi aspekti, ko dos telpu apvienošana un vai tas vispār ir iespējams. «Ne vienmēr dzīvoklī apvienot virtuvi ar viesistabu būtu optimāls variants, lai gan daudzos projektos tādā veidā tiek iegūts plašums. Jārēķinās, ka virtuves smaržas izplatīsies un nosēdumi uz mēbelēm radīsies,» skaidro K. Lepse-Kazarjana un turpina: «Jāņem vērā, cik daudz laika tiek pavadīts virtuvē. Tas pats - arī par vannasistabas un tualetes apvienošanu. Ja ir neliela kvadratūra, kā tas ir padomju laika projektu mājās, tad, apvienojot šīs telpas, tiek iegūts plašums. Taču, ja ģimenē ir daudz cilvēku, apvienošana var izrādīties pārsteidzīgs solis.»
Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektu nodaļas galvenā arhitekte Brigita Rūtīte uzsver, ka pārbūves plāni, idejas un ieceres jānoformē oficiāli. «Atkarībā no tā, vai nojaucamās sienas ir nesošas vai nenesošas, jāveic projekta dokumentācijas saskaņojums būvvaldē,» skaidro B. Rūtīte un piebilst, ka «būs vajadzīga vai nu vienkāršotā renovācijas apliecinājuma karte, vai tehniskais projekts».
Tipveida daudzdzīvokļu mājai informāciju par sienām var pārbaudīt pēc kataloga, un sertificēts inženieris vai arhitekts uz vietas objektā konstatē, kādas ir sienas. Nenesošo sienu nojaukšanai pietiek ar apliecinājuma karti, ko aizpilda pasūtītājs ar speciālistu. «Pašam nekādi rasējumi nav jātaisa. Skice noder, konsultējoties ar sertificētu projektētāju, kurš tiesīgs būvvaldei iesniegt būvprojekta dokumentāciju. Apliecinājums vienkāršotai renovācijai tipveida projektos maksā 25 latus, un desmit dienu laikā to var saņemt. Nestandarta projektiem ir jau sarežģītāki risinājumi,» izklāsta B. Rūtīte.