Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Svētdiena, 12. maijs
Valija, Ina, Ināra, Inārs

Virziens nosprausts uz valsts apdrošināšanu

Lai gan par jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli runā jau gadiem un arī Veselības ministrija (VM) modeļa variantus ir izstrādājusi pirms laika, tagad tā pa īstam, pēc valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS) teiktā, ir dots starta šāviens reformas īstenošanai. Nākamnedēļ valdībā sākas diskusijas, un aprīlī ir jābūt skaidrībai, kā turpmāk veselības aprūpe tiks finansēta. Patlaban jau zināms, ka virzība ir uz valsts apdrošināšanu, spēlē neiesaistot privātos apdrošinātājus un arī iedzīvotājiem neuzliekot papildu slogu.

Nedos privātajiem

Otrdien valdībā skatīs VM sagatavoto ziņojumu par finansēšanas modeļiem, kas diskusiju pacels nopietnākā līmenī. Lai gan šobrīd ekspertu viedokļi vēl atšķiras, M. Kučinskis ir pārliecināts, ka atbildība jāuzņemas valstij, - ne ministrijas, ne politiķu, ne pašu mediķu pusē nav atbalsta tam, lai apdrošināšanu uzticētu privātajam sektoram. «Mēs diezgan izšķiroši ejam uz valsts modeli,» Dienai apstiprina valdības vadītājs un piebilst, ka viņam gan nav pārliecības, vai tam ir arī politiskais atbalsts. Vienlaikus nozarē ir jūtama apņēmība pie kopsaucēja nonākt, saprotot, ka jauns modelis nozīmēs arī papildu finansējumu.

Arī veselības ministre Anda Čakša Dienai norāda, ka virzīsies uz sistēmu ar vienu pakalpojumu iepircēju - valsti. Vienlaikus ir jāsakārto tarifu sistēma, jāveic slimnīcu tīkla optimizācija un jāveicina pakalpojumu iepirkumu caurredzamība, kas radītu lielāku uzticību tam, kādā veidā veselībā tiek izmantota nauda. «Lai mēs nodrošinātu pacientiem pieejamu, kvalitatīvu, efektīvu un vienlaikus arī aizsargājošu sistēmu, tam jābūt no valsts budžeta, un svarīgi, ka tajā tiek iezīmēti kā minimums 12% no kopējiem izdevumiem. Tas ir tas ceļš,» uzskata ministre. «Patiesībā diskusija nav par to, bet ir bail, vai mēs spēsim reorganizēties iekšēji.» A. Čakša ir pārliecināta, ka to var izdarīt. Ministrijas virzītais modelis paredz palielināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu, pārdalot nodokļu ieņēmumus citādi nekā līdz šim. Kopējais nodokļu slogs iedzīvotājiem tādā gadījumā netiktu palielināts.

Čakšai ir aizmugure

Ar ministri joprojām ir arī nozares pārstāvji. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai uzsver, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgi pieejamai veselības aprūpei, tāpēc finansējums jāatrod no kopējiem nodokļiem, sasniedzot 5% no IKP. Ja tas neizdosies, veselības aprūpes sistēma sabruks, pārliecināta ir S. Veide. Arī darba devēji aicina jauno modeli sasaistīt ar nodokļu sistēmu. Kā Dienai sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam šobrīd garām iet pat četri veselības aprūpes budžeti. Līdz ar to pareizais variants būtu pārdalīt kādu procentu no jau esošajiem nodokļiem par labu veselībai. Par jauniem maksājumiem gan nedrīkstētu runāt.

Vienlaikus Latvijas Bankas (LB) eksperti joprojām uzstāj uz privāto apdrošinātāju iesaisti. Ideja paredz, ka lielākā daļa finansējuma tāpat nāktu no valsts, bet iedzīvotājiem būtu jāpērk apdrošināšanas polises. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmē, ka tā būtu solidārāka sistēma nekā tagad, kad valsts nodrošina divas trešdaļas finansējuma, bet pārējo slimie iedzīvotāji sedz no savas kabatas. Ja apdrošināšana būs jāiegādājas visiem, lielāks ieguldījums nāks arī no veselajiem cilvēkiem. Tam skaļi oponē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka vienāds maksājums visiem, piemēram, 300 eiro gadā, būs krietni lielāks slogs cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem.

Varētu jau tagad

Lai piedalītos diskusijās par labāko variantu, Latvijā viesojās arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja pārstāvis Tomāšs Evetovits, kurš atzīmēja, ka neatkarīgi no izvēlētā modeļa bez papildu finansējuma nav iespējama tālākā sistēmas darbība. Viņš arī uzskata, ka Latvija jau tagad varētu veselības aprūpei tērēt vairāk, ja tikai būtu vēlēšanās. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā veselība nav bijusi prioritāte. Lielāku daļu no kopējiem budžeta izdevumiem šim mērķim atvēl gan kaimiņvalstis, gan, piemēram, Horvātija, kas, būdama nabadzīgāka, veselībai tērē divas reizes vairāk, izvirzot to kā svarīgāko.

Krīzes laikā lielākā daļa ekonomiski attīstīto valstu savus izdevumus veselības aprūpei palielināja, bet Latvija darīja pretēji. 2007. gadā veselībai valdība novirzīja 12% no kopējiem izdevumiem, bet patlaban vien 9,8%. Pēc PVO norādēm, 12% būtu minimums, bet jātiecas ir uz vismaz 14% no kopējiem izdevumiem. Organizācijas speciālistu skatījumā kā satraucošs vērtējams fakts, ka Latvijā 12,9% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt nabadzīgiem veselības aprūpei nepieciešamo izmaksu dēļ, kas nav pieļaujami. Tāpēc, runājot par jauniem finansēšanas modeļiem, būtu jāmaina domāšana un veselība jāizvirza kā prioritāte, uzsver PVO. Bez politiskas apņemšanās palielināt finansējumu diskusijas esot bezjēdzīgas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?