Kad mūsu Saeima gada sākumā naktī pieņēma budžeta grozījumus, tad paziņoja, ka taupīs galvenokārt uz strādājošo rēķina. Esam gājuši protesta akcijās, mēģinot valdību pārliecināt, ka krīzes laikā noziedzība tikai pieaug. Piedāvājām arī savus risinājumus, kā restrukturizēt sistēmu un tādā veidā atrast resursus. Taču ietaupītā nauda aizgāja budžetā, nevis palikusi iekšlietu sistēmā. Tagad mums jāiet bezalgas atvaļinājumos, jo pretējā gadījumā būs jāatlaiž cilvēki. Ar mums sāka runāt tikai pēc badastreika pie Saeimas. Taču, lai gan valdība sarēķināja, ka mūsu algas samazināsies par 3-5%, reāli tie ir simtiem litu. Bet valdība meklē, ko mums vēl var atņemt. Pēdējais ierosinājums - samazināt slimības pabalstus, jo patlaban mums tie ir 100% no algas. Kā izteicās kāds ierēdnis: kāda starpība, kam ir iesnas - policistam vai ministrijas darbiniekam? Mēs skaidrojām, ka ministrijas darbinieks nestaigā pa mežu jebkuros laika apstākļos un nedzēš ugunsgrēkus. Vidēji alga iekšlietu sistēmā ir sarukusi par 25%. Mums atņem iespējas pildīt darbu tā, lai pilnvērtīgi aizstāvētu sabiedrības intereses. Pārkāpumu skaits pieaug, jo cilvēki, kas zaudējuši darbu, mēģinot aizbēgt no stresa, lieto narkotikas un alkoholu. Krīzes laikā tikai atsevišķās ES valstīs ir samazināts finansējums drošības sfērai. Taču mūsu politiķi neskatās uz labiem piemēriem, bet saka, ka Latvijā ir vēl sliktāk.
Man līdz pensijai palicis tikai gads. Pērn man alga uz rokas bija ap 2600 litiem, tagad - 2100-2300 litu (425-466 lati). Sievai pārdevējai tagad ir minimālā alga - 800 litu (162 lati). Dienējot policijā, es ne reizi nevarēju atļauties aizbraukt atpūsties uz ārzemēm, bet man, paldies Dievam, nav parādu, jo visu mūžu krāju dēla izglītībai. Vissliktāk klājas tām ģimenēm, kur gan vīrs, gan sieva ir policisti un kurām ir kredīti.