VM šā gada jūlijā sāka pārbaudi, lai noskaidrotu, kura no iestādēm ir atbildīga - Veselības Ekonomikas centrs (VEC) vai Veselības norēķinu centrs (VNC). Par secināto VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš saka: «Īsti atbildīgā nebija šeit, atbildība [iestādēs] bija tik dalīta.» Tādēļ nevienu pie atbildības VM nesauks. Kopš novembra abas iestādes apvienotas vienā - Nacionālajā Veselības dienestā (NVD), līdz ar to VM cer, ka darbs uzlabosies. Valsts sekretārs saka - NovoSeven bija viens no iemesliem, kādēļ nolēma tā rīkoties. NVD direktoru VM meklēs konkursā, bet par direktora vietnieku iecelts VNC direktors Andrejs Doveiks. VEC direktori Daigu Behmani jūlijā atstādināja no amata saistībā ar citu disciplinārlietu un pēc pārbaudes izteica rājienu. Amatu NVD viņai nepiedāvāja, un D. Behmane iesniedza atlūgumu.
Dāņu farmācijas firmas Novo Nordisk ražotās zāles NovoSeven lieto hemofilijas pacienti, kuri cieš no specifiskām asinsrecēšanas problēmām. Tādi ir trīs cilvēki. Šīs ir pašas dārgākās no C jeb dārgo kompensējamo zāļu (virs Ls 3000 gadā) saraksta. Ražotāja līdzdalība C sarakstā ir obligāts nosacījums, lai zāles vispār tajā iekļautu. Ražotājam jāsedz 10% no zāļu izmaksām vai attiecīgi jāapmaksā zāles līdzvērtīgam pacientu skaitam. NovoSeven gadījumā valsts apmaksāja zāles katram otrajam pacientam jeb diviem pacientiem, ražotājs vienam. Secību nosaka ārstu konsilija slēdzieni. Ražotāja pacients lietoja zāles mazās devās, bet abi valsts pacienti - ļoti lielās devās. Jau iepriekš VM iestāžu pārstāvji brīnījās - savādi, ka ražotāja pacientam zāles jālieto maz, bet valsts pacientam to vajag daudz.
2008. un 2009. gadā valsts par savu abu pacientu zālēm samaksāja vairāk nekā 430 000 latu ik gadu, taču ražotājs par sava pacienta zālēm - vienā gadā Ls 55 500, otrā - Ls 86 400. Pērn valsts samaksāja 585 575 latus, ražotājs - nulli. Šāgada pirmajā pusē valsts samaksājusi 299 522 latus, ražotājs - nulli. Ražotāja pacientam zāles nebija nepieciešamas, jo viņš atradies ārzemēs. Kādreizējā VEC direktore D. Behmane Dienai norādīja: ja VNC redzēja, ka pacients zāles nesaņem, bija jāinformē VEC, lai varētu runāt ar ražotāju, iespējams, par citiem nosacījumiem, piemēram, 10% apmaksu no visu zāļu cenas. Ja tādi nosacījumi būtu pusotru gadu - ieguvums būtu ap 90 000 latu. VNC Dienai atbildēja - pats VEC varēja pieprasīt VNC datus. Kad VM jūlijā atklāja šo caurumu, zāļu ražotājs uzreiz atsaucās un piedāvāja atlikušajiem gada mēnešiem 15% lielu atlaidi zālēm. Nākamgad plānots pārskatīt ražotāja līdzdalības kārtību - noteikt, ka ražotājs segs no saviem līdzekļiem izdevumus, kuri ir ne mazāk kā 10% no katram pacientam nepieciešamā zāļu daudzuma neatkarīgi no pacientu skaita, Diena uzzināja NVD.
Tā kā abi valsts pacienti zāles lietoja lielās devās, VM uzdeva Veselības inspekcijai (VI) pārbaudīt medikamenta izrakstīšanas pamatotību. VI secināja, ka «zāļu izrakstīšana ir pamatota un indikācijas apstiprinātas ar konsilija lēmumu». VI esot izvērtējusi lielu apjomu medicīniskās dokumentācijas, īpašās receptes par zāļu saņemšanu, pārbaudījusi pavadzīmes par zāļu iepirkšanu aptiekās. Pārbaudīta arī ģimenes ārstu sniegtā informācija un dokumentācija un pacientu sniegtā informācija.