Likums nr. 1
Jau ziņots, ka Maksātnespējas likums paredz: persona, atdodot bankai savu īpašumu, no atlikušā parāda, ja tāds veidojas, var tikt atbrīvota pēc diviem gadiem. Personai jāpiesaka sava maksātnespēja un ik mēnesi kreditoram jāatdod trešdaļa no saviem ienākumiem. Baņķieri par šādu Saeimas lēmumu bija izmisumā, uzskatot, ka cilvēki slēps savus ienākumus, lai maksātu mazāk, kā arī likums pieņemts spekulantu interesēs. Jau nākamajā dienā viņi bija ieradušies pie V. Zatlera.
Atgriežot likumu Saeimā, Valsts prezidents līdzās virknei iebildumu norāda arī, ka likumā nav samērotas visu iesaistīto pušu intereses un vienāds tiesiskais regulējums piemērots visiem parādniekiem neatkarīgi no saistību apmēra. «Visus gadījumus iestrādāt likumā nav iespējams, tādēļ visas intereses samērot katrā gadījumā arī nav iespējams,» savukārt uzsver Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze (ZZS). Viņš neslēpa, ka banku lobijs šī likuma kontekstā ir ļoti spēcīgs un bieži mijas ar demagoģiju, taču sīkāk prezidenta motivācijas vēstuli Saeimai komentēt nevarēja.
Likums nr. 2
Arī V. Zatlera kritika par Elektronisko mediju likumu attiecas uz vairākām normām. Valsts prezidents norāda - norma, ka 40% no visiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek pārraidīti visvairāk skatītajā laikā no plkst. 19 līdz 23, ir latviešu valodā veidoti darbi, jāattiecina ne vien uz nacionālajiem medijiem, kā to bija paredzējuši deputāti, bet arī uz reģionālajiem. Viņš arī rosina šo laiku pagarināt par stundu, kas, pēc Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektores Guntas Līdakas teiktā, ir neliela valsts galvas pretimnākšana medijiem, kuri asi iebilda pret šo normu. No V. Zatlera motivācijas raksta arī izriet, ka, viņaprāt, nav gana skaidri atrunāta kārtība, kā uz sabiedriskā pasūtījuma naudu, ko pašlaik saņem tikai Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, var pretendēt arī komercmediji. Pēc viņa domām, likumā jāparedz, ka konkrētu daļu sabiedriskā pasūtījuma konkursa kārtībā var nodot jebkuram elektroniskajam medijam, kas veicinātu konkurenci starp sabiedriskajiem un komercmedijiem.
Šim likumam ir saistība ar Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, un tāpēc valda bažas, vai V. Zatlera solis nevar nobremzēt tā pieņemšanu un līdz ar to Latvijai draudētu soda sankcijas. Atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) gan uzsver, ka laiks likumu labot vēl ir.
Likums nr. 3
Visbeidzot V. Zatlers iebilst arī pret Saeimas vairākuma atbalstīto Kārļa Šadurska (PS) priekšlikumu, kas paredz amatpersonu deklarāciju iesniegšanu partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem, kuri nav amatpersonas. Prezidents norāda - Saeima nav ņēmusi vērā to, ka partiju valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi neatbilst valsts amatpersonas statusam, kuru darbību regulē šis likums.
K. Šadurskis Dienai atzina, ka viņam, «protams, ir skumji, ka tā ir noticis». Viņš atzīst, ka šī norma bija jāparedz arī partiju likumā, bet vienā laikā divus likumus nevar pieņemt. Taču viņš aizvien uzskata, ka, ņemot vērā partiju vadītāju un valžu locekļu lielo ietekmi uz politisko varu, «daļu tiesību uz privātumu viņiem vajadzētu zaudēt».