Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas pārstāvētās Eiropas Brīvās alianses (EBA) piedāvāto pilsonisko iniciatīvu neatbalsta arī zaļo politiķu grupa, ar kuru kopā EBA veido ceturto lielāko politiķu grupu Eiropas Parlamentā.
Citi Latvijas pārstāvji Eiroparlamentā T. Ždanokas rosināto iniciatīvu dēvē par sociāllingvistisku un politisku absurdu, kas tikai palielinās sociālo spriedzi Latvijā, kā arī tajā saskata pirmos soļus 2014. gadā gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņā.
«Panākt, ka visa informācija, kas nāk no ES, būs pieejama arī krievu valodā, kā arī, lai paši cilvēki ar ES institūcijām varētu sazināties savā dzimtajā valodā, to skaitā iesniegt pieteikumus projektiem, kas tiek finansēti no ES fondiem,» mērķus pilsoniskajai iniciatīvai ES oficiālās valodas statusu piešķirt krievu un arī citām ES mazākumtautību valodām skaidro T. Ždanoka.
Viņa arī piebilst - Eiroparlamenta deputātiem tā būtu iespēja runāt dzimtajā valodā, kam būtu simboliska nozīme. No partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) Eiroparlamentā ievēlētā deputāte norāda, ka vēl nav izlemts, uz cik valodām attieksies šī iniciatīva, tās varētu būt no astoņām līdz desmit.
Iespēju panākt krievu valodai oficiālās ES valodas statusu EBA saskatījusi regulā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas spēkā stāsies šā gada 1. aprīlī - savācot miljonu parakstu vairākās dalībvalstīs, pilsoņi var rosināt EK spriest par tiem būtiskiem jautājumiem. Tomēr EK pārstāvniecība Latvijā skaidro, ka šos parakstus varēs vākt, lai uzdotu EK risināt aktuālās problēmas, taču tas attieksies tikai uz jautājumiem, kas ir EK pārziņā, un ne dalībvalstu, ne ES oficiālo valodu noteikšana nav EK ziņā. Lai kāda no mazākumtautību valodām iegūtu jebkādu statusu ES, tai tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm.
«Iniciatīva ir apšaubāma un vērtējama kā politiska kampaņa - salikt vienkopus korsikāņu un krievu valodu ir sociāllingvistisks un politisks absurds,» uzskata eiroparlamentāriete Sandra Kalniete. Viņa arī norāda - ja, piemēram, Spānijā pusoficiāls valsts valodas statuss piešķirts korsikāņu, galīciešu, basku un katalāņu valodām, kas ir senas minoritātes, kam nav savas valsts teritorijas, tad krievi ir nācija, kuriem ir sava valsts ārpus ES. S. Kalniete arī piebilst - Latvijā krievu minoritāte vienmēr bijusi mazskaitlīga, okupācijas rezultātā tai pievienojušies krievu migranti, kas nedod tiesības apgalvot, ka šai minoritātei Latvijā ir etniskās saknes.
«Neko labu šī iniciatīva nedos, vien pastiprinās sociālo spriedzi Latvijā - tiem, kas runā krieviski, būs dotas cerības, kas likumprojekta noraidīšanas gadījumā pārtaps par vilšanos,» prognozē S. Kalniete.
Arī eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks uzskata, ka šai iniciatīvai nav nekāda juridiskā pamata: «Gribēt jau var visu ko, bet to realizēt būs ļoti grūti.» Viņš T. Ždanokas iniciatīvu nosauc par kampaņu, lai balotētos nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, un prognozē tās izgāšanos.
EBA, kas tuvākajā laikā varētu nākt klajā ar iniciatīvu par vairāku mazākumtautu valodu statusa maiņu uz oficiālu ES valodu, ir viena no mazākajām Eiroparlamenta grupām - tā pārstāv tikai septiņus no 753 Eiroparlamenta deputātiem. Kā Dienai paskaidroja Zaļo bloka preses pārstāvis Ričars More O'Farels, lai arī EBA izveidojusi aliansi ar zaļajiem, tā veidojot ceturto lielāko politisko spēku Eiroparlamentā, zaļie no šīs iniciatīvas norobežojas.