1921. gadā Lietuvai atdotās «Kurzemes jūrmaļa pašā tāļākā launadža stūrē» atrodamās kuršu izsenis apdzīvotās Sventājas vecie iedzīvotāji atceras un dzied latviešu tautas dziesmas, ko paaudzēs mantojuši kopš XX gadsimta sākuma: «Sventājā vēl pirms kaŗa bijis ierasts godos ģērbt tautastērpu un pavisam dzīva vēl bija dziedāšanas tradīcija.» Nu Sventājas dziesmas 1988.- 2006. gada audio un video ierakstos gandrīz trīsarpus stundu garumā apkopojis tautas mūzikas atbalstītājs Ilmārs Mežs. Komplektā ar diskiem nāk pabieza grāmatiņa ar vecām bildēm, visiem dziesmu tekstiem, informāciju angļu, lietuviešu un grāmatēnu jeb sventājnieku sarunvalodā.
Divas no dziesmām - Kur tu skriesi, jūras zeņķi un Ai jel manu dumju (vieglu) prātu - savā repertuārā citās versijās sen iekļāvusi un padarījusi populāras grupa Jauns mēness. Iepriekšminēto laika uzlikto korekciju neskartās versijās šeit Ķērstas Balceres izpildījumā skan pazīstamās dziesmas par pūcīti, kas cīrulim nomina kāju, par āzīti, kurš stāsta, kur tad nu bijis, savukārt dziesmā ar pirmo rindu «Meži, meži, tumši meži, laižat (ļaujiet) man vēl padomāt», protams, nav ne vēsts par leģendāro laupītāju Kaupēnu, kurš darbojās divdesmitajos gados. Citviet skan variācija par populārās dziesmas Jūriņ' prasa smalku tīklu rindiņu: «es pavilkšu zēģelīti, iet laiviņa mirdzēdama», «baidās manis kumelinis», kurš jau nākamajās rindās pārtop par divdomīgo tēlu, kura padzirdīšanai nepieciešams «skaidrais spainis» un ne tikai uz reizi, bet uz mūžu: «Ak, ja dzirdīsi šo reizīti, tad dzirdīsi visu mūžu!» Tomēr tautu meita tā vis uzreiz rokās nedodas un atbild: «Es šo reizīti gan dzirdīšu, visu mūžu nedzirdīšu.»
Kādā dziesmā, sirmajām dziedātājām Ķērstai Balčus un Kristīnei Albužei atceroties jaunību, labsajūtā starojot, erotika pasniegta pavisam tieši: «Dzer glāziņu pēc glāziņas, cilā manu priekšautiņu/Apakš mana priekšautiņa vāverīte žākstījās/Apakš mana bikšu laces zelta zutis locījās.» Pēc dziesmas, vēlreiz draiski piesaucot zelta zuti, abas zīmīgi saskatās un atceras, ka to viņām esot iemācījis kāds Frīdis.