Pilsēta, ko par brīvdienu mērķi izvēlējušies tādi Krievijas līderi kā Staļins un Vladimirs Putins, atrodas kaimiņos Ziemeļkaukāza reģionam, kurā pirms diviem gadiem notika karadarbība starp Krieviju un Gruziju, islāma kaujinieki regulāri rīko uzbrukumus varas pārstāvjiem, bet vietējo valdību atbalstīti bruņoti grupējumi bez tiesas pavēles arestē un nezināmā virzienā aizved nevainīgus cilvēkus. Reģionā valda dziļa nabadzība, ko veicinājusi amatpersonu dziļā korupcija.
Krievijas Federācijas sastāvā iekļaujas sešas autonomās republikas - Čečenija, Ingušija, Dagestāna, Ziemeļosetija, Karačaja-Čerkesija un Kabarda-Balkārija. Savukārt pēc 2008. gada augustā notikušā kara Maskavas faktiskajā kontrolē nonākuši Gruzijas separātiskie Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioni. Abi pēdējie pašpasludinājuši neatkarību un atļāvuši savā teritorijā izvietot Krievijas karabāzes, pretī saņemot prāvu «finansiālo palīdzību».
Tomēr lielākās galvassāpes Krievijai sagādā tās sastāvā esošās autonomijas. Pēc autoritārā Ramzana Kadirova iecelšanas par prezidentu deviņdesmito gadu rūpju bērnu Čečeniju terora akti satricina arvien retāk, tomēr starptautiskās cilvēktiesību organizācijas regulāri informē par gadījumiem, kad R. Kadirova rokaspuiši nežēlīgi izrēķinās ar viņa oponentiem vai kalnos bēguļojušo separātistu ģimenes locekļiem.
Pašlaik visvairāk asiņu tiek izliets Dagestānā, kur islāmistu grupējumi, kas finansējumu gūst no narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecības, vai ik dienu nogalina kādu milici, bet jūlijā republikas galvaspilsētā Mahačkalā tika nošauts ietekmīgs tiesnesis. Reģionā izvietotas Krievijas armijas pretterorisma vienības, tomēr tās nespēj līdz galam salauzt kaujiniekus, no kuriem daļa piedalījušies kādā no abiem Čečenijas kariem. Maskava pēdējos gados Dagestānas attīstībā ieguldījusi miljardiem dolāru, tomēr vairākumā gadījumu nauda izgaisusi daudzgalvainās birokrātijas labirintos, vairojot vēl lielāku vietējo neuzticību oficiālajai varai un audzējot islāmistu popularitāti.
Pēdējā gada laikā islāmisti Krievijā sarīkojuši vairākus lielus uzbrukumus. Martā Maskavas metro nogranda divi sprādzieni, kas nogalināja 40 cilvēku. Novembrī 28 cilvēki gāja bojā ātrvilciena Ņevas ekspresis avārijā, ko izraisīja sprādziens uz sliedēm, bet jūlijā islāmisti sarīkoja sprādzienu hidroelektrostacijā Kabardā-Balkārijā.