Viss vedina domāt, ka svaiņa nāve bija pēdējais impulss, lai tikai 20 gadu vecais M. Jevlojevs augusta beigās nolemtu pievienoties islāma partizāniem. Tomēr jaunekļa lēmums varēja būt nobriedis ilgākā laikā, jo Krievijas mediji noskaidrojuši, ka 2007. gadā viņa ģimene cietusi federālo spēku speciālās operācijas laikā, kad tika smagi piekauti vairāku ģimeņu locekļi, arī sievietes un pusaudži. Cietušie iesniedza prasību tiesā, bet vainīgie tā arī netika atrasti. Tagad šo lietu izskata Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Šonedēļ Ingušijā tika arestēta 22 gadus vecā F. Jevlojeva, viņas 16 gadu vecais brālis Ahmeds un 22 gadus vecais Umars Auševs, kuriem uz rokām atrada pēdas no sprāgstvielas, kas bija arī 24. janvārī Domodedovas lidostā detonētajā spridzeklī.
M. Jevlojeva stāsts ilustrē nestabilajos Ziemeļkaukāza reģionos plaši izplatīto naidu pret Krieviju, jo tūkstošiem ģimeņu ir zaudējušas kādu no radiniekiem Krievijas specdienestu rīkotajās pretterorisma operācijās. Tas arī parāda Kremļa neveiksmīgo cīņu pret islāma radikālismu, jo pēdējos gados terora aktu skaits reģionā ir palielinājies reaktīvā ātrumā, bet tūkstošiem jaunu cilvēku pieslejas dažādiem teroristiskiem grupējumiem. Viņi neredz citas izpausmes iespējas nabadzībā un korupcijā grimstošajā reģionā.
Tuvu tūkstotim
Terorisms Krievijā pagājušā gadā piedzīvojis uzplaukumu, jo, salīdzinot ar 2009. gadu, islāmistu sarīkoto uzbrukumu skaits ir pieaudzis par 14%, gandrīz visi notikuši Ziemeļkaukāzā, liecina Monterejas Starptautisko pētījumu institūta dati. Apšaudes, sprādzieni un teroristu pašnāvnieku uzbrukumi pērn visā Ziemeļkaukāzā laupījuši dzīvību vismaz 359 civiliedzīvotājiem un drošības struktūru darbiniekiem, Ingušijā vien nogalināti 49 no viņiem.
Savukārt Krievijas iekšlietu karaspēka ziņojums liecina, ka 2010. gadā Ziemeļkaukāzā notikuši vairāk nekā 900 teroristisku uzbrukumu. Tajā pašā laikā Krievijas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka notikuši aptuveni 300 terora aktu.
Viskrasāk situācija ir pasliktinājusies Kabardā-Balkārijā, kur 2010. gadā islāmistu uzbrukumu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, pieaudzis par gandrīz 300%. Iepriekš šajā republikā gada laikā notika divi trīs terora akti, savukārt pērn to skaits sasniedza 18.
Ingušijas valdība apgalvo, ka kalnos slēpjas tikai 25 islāmisti. Monterejas Starptautisko pētījumu institūts vēsta, ka pērn Ziemeļkaukāzā nogalināts 251 partizāns, no tiem 54 Ingušijā. Dagestānas laikraksta Čerņikov izdevējs Dadzimurads Kamalovs stāsta, ka šīs republikas teritorijā darbojas 130-150 kaujinieku, bet aptuveni 5000 cilvēku ir gatavi jebkurā brīdī doties viņiem palīgā.
Alternatīva bezdarbībai
Jauniešu izvēli pievienoties islāmistiem veicina bezcerības izjūta. Piemēram, Ingušijā bez darba ir 57% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. «Daži mani klasesbiedri ir kļuvuši par kaujiniekiem. Es to neatbalstu, bet saprotu viņus. Viņiem vienkārši nav nekā labāka, ko darīt,» aģentūrai Reuters stāsta 27 gadus vecais Magomeds Auševs, kurš nesen zaudējis pārdevēja darbu.
Maskava pēdējos gados reģionā ieguldījusi desmitiem miljardiem dolāru, bet tas situāciju nav uzlabojis, jo lielākā daļa šo līdzekļu pazūd korumpēto birokrātu kabatās.
Eļļu ugunī pielej arī Krievijā pieaugošais naids pret ziemeļkaukāziešiem. «Jaunieši pievienojas kaujiniekiem, jo nevēlas būt daļa no valsts, kas viņus uzskata par otrās šķiras pilsoņiem,» uzskata Vašingtonā bāzētās domnīcas Jamestown Foundation līdzstrādnieks Mairbeks Vačagajevs.