Atšķirībā no vairākām Eiropas valstīm Latvijā zemes īpašnieka un nomnieka attiecības regulē tikai Civillikums. Zemnieki cer - valdība spers konkrētus soļus, lai nomniekam ik gadu nebūtu jādanco pēc zemes īpašnieka stabules. Zemkopības ministrijas (ZM) darba kārtībā šis jautājums nonāks nākamnedēļ.
Zemnieku saimniecība Vecsiljāņi apsaimnieko vairāk nekā 700 hektāru, no tiem tiek nomāti 150 hektāru. Kopš plašāk izskanējis, ka Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumi varētu paaugstināties, par zemes nomu lauzti jau trīs līgumi, stāsta Vecsiljāņu saimnieks Juris Sprukulis. Lai arī līgumi pārtraukti par samērā nelielu platību nomu - kopā 21 hektārs -, tas ir liels apgrūtinājums. «Tie nav atsevišķi lauki, tie ir kvadrātiņi pa vidu lielam laukam, un līdz ar to strādāt būs apgrūtinoši. Tāpēc mēģinām pēc iespējas piekāpties, lai nepazaudētu iestrādes un saglabātu normālu lauku konfigurāciju,» saka J. Sprukulis. Arī citiem lielajiem saimniekiem kārdināšana ar vēl nepiešķirtajiem augstākajiem tiešmaksājumiem jau sāk radīt galvassāpes. «Pašreizējie līgumi netiek pagarināti par garāku periodu kā gads ar domu, ka zemes īpašnieki gaida lielos tiešmaksājumus - paši gribot saimniekot,» novērojis SIA Palsa valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks. Jau tagad divi lieli zemes īpašnieki, kas līdz šim neesot nodarbojušies ar lauksaimniecību, nomas līgumus ir lauzuši - lauksaimniecības uzņēmums zaudējis ap 100 hektāru apsaimniekojamās platības.
«Zemes nomas cenas sāka augt, kopš sākām runāt, ka Latvijai tiešmaksājumi varētu palielināties, tāpēc vienmēr esam uzsvēruši, ka necīnāmies par lielākiem maksājumiem, bet gan par godīgu konkurenci,» atgādina Zemnieku saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja, norādot, ka lāča pakalpojumu lauksaimniekiem izdarījuši gan politiķi, gan mediji, kuri tik skandinājuši par iespējamiem lielākiem tiešmaksājumiem, tajā pašā laikā maz runāts par jaunajiem noteikumiem, kas būs jāievēro zemniekiem, lai šos nedaudz paaugstinātos maksājumus saņemtu. Viņa arī uzsver, ka joprojām nav skaidrības, no kura gada Latvijā varēs saņemt solītos 196 eiro par hektāru, - pieņemami tas būtu tikai gadījumā, ja šādi platību maksājumi būtu jau no 2014. vai 2015. gada.
Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka gan atzīst - mazie un vidējie zemnieki ar pēkšņi lauztiem nomas līgumiem gaidāmo lielāko platību maksājumu dēļ pārāk bieži nesaskaras, viņu lielākā problēma ir biogāzes un citas zaļās enerģijas ražotāji, kuri spēj maksāt lielāku naudu par zemes nomu, tā izkonkurējot esošos nomniekus.
M. Dzelzkalēja norāda - lai aizstāvētu aktīvo lauksaimnieku tiesības, jau līdz šim sarunās ar valdību vairākas reizes ir apspriesta iespēja mainīt likumdošanu - noteikt lauksaimniecības zemes nomas regulējumu ar minimālo termiņu 10-15 gadu, kāds jau esot vairākās Eiropas valstīs. Iepriekšējie zemkopības ministri šādu risinājumu nav atbalstījuši, taču zemnieki tomēr cer uz šīs valdības atbalstu.