Pabraucam vēl nedaudz un kreisajā pusē starp citiem savrupnamiem ieraugām pēc jūgendstila kanoniem gadsimtu mijā celtu villu. Izlasot plāksnīti pie ieejas vārtiņiem, pārliecināmies, ka neesam kļūdījušies - šeit patiešām atrodas Johana Volfganga Gētes universitātes Medicīnas fakultātes Tiesu medicīnas institūts. Tikpat lepna kā savrupnama fasāde ir arī institūta kāpņu telpa ar melna marmora kāpnēm, koka apdares sienām un uzgaidāmajām telpām ar parketa grīdu. Par ēkas interjeru un eksterjeru nav ko brīnīties, jo līdz 1937.gadam šeit atradies savrupnams Pūču villa un tajā dzīvojuši bagāti ļaudis. Tad grezno namu atdeva Johana Volfganga Gētes universitātei.
Pirmā stāva koridora galā ir 60 cilvēkiem paredzēta auditorija, kas apgādāta ar visu jaunāko tehniku: modernākajiem mācību materiāliem, diaprojektoru, video, televizoru u.c. Institūta direktora vietnieks profesors un tiesu medicīnas eksperts Pēteris Šmits mūs ieved blakustelpā - milzīgā bibliotēkā ar ovālu galdu, kuru institūta ļaudis izmanto arī kā kongresu un sapulču zāli. Malkojot smaržīgu kafiju un cienājoties ar saldumiem, senlaicīgi iekārtotajā bibliotēkā izjūtas ir kā aristokrātu romāna varonim.
Senais un modernais
Frankfurtes pie Mainas Tiesu medicīnas institūts atšķirībā no šai nozarei paredzētajām ēkām citās valstīs ir atvērts ikvienam interesentam, ne tikai ārstiem vai medicīnas studentiem. Ja vēlaties to apmeklēt, vispirms jāsazinās ar sekretāri, lai saskaņotu vizītes laiku.
Pastaigājoties pa pirmo stāvu, šķiet, šai ēkai un tās ļaudīm šodienas aktualitātes un problēmas ir pilnīgi svešas, taču tas ir maldīgs iespaids. Pēc abu ārstu garās sarunas profesors P.Šmits mūs uzaicina aplūkot pārējās institūta telpas. Tās apmeklējot, atkal nākas secināt, ka Frankfurte pie Mainas ir bagāta pilsēta. Ieejot Tiesu toksikoloģijas nodaļā, pārsteidz plašās un gaišās laboratorijas ar modernākajiem pašreiz pieejamiem analizatoriem, kas paredzēti medikamentu, narkotiku un toksīnu (inžu) izmeklējumu veikšanai. Netālu no tām atrodas speciāla alkohola laboratorija, ko vada pats institūta direktors. Arī tā aprīkota ar vismodernāko tehniku, lai izslēgtu visniecīgāko kļūdas iespēju, kas vēlāk tiesas procesā kādam var izrādīties liktenīga. Trešajā stāvā iekārtotas molekulārbioloģijas un histoloģijas laboratorijas, bet tām blakus atrodas Tiesu entomoloģijas nodaļa, kā arī darba telpas institūta profesoriem un zinātniskajiem līdzstrādniekiem. Savukārt tajā ēkas galā, kur agrākos laikos mituši kalpotāji, un pagrabstāvā tagad iekārtotas autopsiju jeb sekciju zāles, kā arī telpas preparēšanai, kuru durvis lielākajai daļai institūta apmeklētāju gan ir slēgtas.
Pēc interesantā, taču laikietilpīgā Tiesu medicīnas institūta apmeklējuma nolemjam mazliet atpūsties, tāpēc dodamies uz Frankfurtes centru.
Bagāta un trauksmaina
Pagājušā gadsimta 40.gados, kad Vācija zaudēja karu un piecas no savām federālajām zemēm, kā arī lielu daļu Berlīnes, tieši Frankfurtei pie Mainas bija visas iespējas kļūt par jaunās valsts galvaspilsētu. Lai arī pilnīgi sabombardētā pilsēta strauji atkopās, liktenis bija lēmis citādi. Pirmā bundeskanclera Konrāda Hermaņa Jozefa Adenauera dzimtā puse bija Bonna, tādēļ tā tika izraudzīta par visas valsts centrālo pilsētu. Taču daļa goda Frankfurtei tomēr tika, toreiz un arī vēl šodien to neoficiāli dēvē par Vācijas finanšu galvaspilsētu, jo tur atrodas Eiropas Centrālā banka. Vietējie iedzīvotāji šī iemesla dēļ jokojoties pilsētu dēvē nevis par Frankfurti, bet Bankfurti. Pašā pilsētas centrā slejas milzīgā Vācijas biržas ēka.
Taču pavisam noteikti Frankfurti var dēvēt arī par pilsētu daudzos stāvos. Tas ne tikai tāpēc, ka 60.gadu beigās, par spīti kaismīgām debatēm un iedzīvotāju protestiem, pilsētā sāka būvēt debesskrāpjus. Dzīve Frankfurtē norit arī labu gabalu zem zemes, jo šeit izbūvētas neskaitāmas pazemes autostāvvietas. 1968.gadā pilsētā atklāja pirmo metro līniju. Tagad metro ir viens no galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem.
Ģēnija gars vēl dzīvs
Lai arī Frankfurte pēc kara uzcelta gandrīz no jauna, ir vairāki arhitektūras pieminekļi, kas tūristiem atgādina par to bagāto un kultūrvēsturisko pilsētu, kas šeit bija agrāk. Lielāko daļu nelielo pildrežģa namiņu ar krāšņām koka krucifiskiem un ornamentiem tagad diemžēl var skatīt tikai vēstures grāmatu lappusēs. Kara laikā viss vēsturiskais centrs, izņemot pāris baznīcu, tika nodedzināts. Tagad pēc vecajiem paraugiem pilnībā atjaunots rātslaukums, vecā Frankfurtes opera un gājēju tilts pār Mainas upi.
Protams, Frankfurte ir arī vācu literatūras ģēnija Johana Volfganga Gētes dzimtā pilsēta. Tāpēc droši var apgalvot, ka piektā lielākā Vācijas pilsēta Frankfurte ir ne tikai bagātnieku un tirgoņu, bet arī kultūras un literatūras centrs.