Bijušā CP vadītāja vērtējumā satiksmes drošība patlaban ir dramatiska, un līdzšinējie plāni nestrādā, jo «sistēma ir pēc būtības salauzta». «Runas, ka kaut kas tiek darīts, ir pilnīgas muļķības, jo statiskas dati ir nepielūdzami un joprojām daudz bojāgājušo. Kurš valstī atbild par to, ka ir tik daudz bojāgājušo? Ja kāds gribētu ko darīt, atbildīgajam ministram būtu jādodas pie premjerministres, lai saņemtu mandātu darba grupas izveidošanai. Šāda darba grupa analizētu situāciju ceļu satiksmē un sagatavotu priekšlikumus satiksmes drošības uzlabošanai,» klāsta E. Zivtiņš.
Viņaprāt, vajadzētu publiskot dzērājšoferu vārdus un Latvijā tāpat kā citviet ārzemēs ieviest soda diferencēšanu, proti, sodu turīgajiem šoferiem nosakot lielāku. «Tas izpaustos tā, ka gadījumā, ja cilvēks gadā pelna 100 000 eiro, viņam par ātruma pārsniegšanu sods ir lielāks. Tas ārzemēs veiksmīgi darbojas, un sods tiek noteikts atkarībā no tā, kādi ir vadītāja gada ieņēmumi. Dzērājšoferus vajadzētu ne tikai publiskot, bet vest arī pie psiholoģijas speciālistiem,» uzskata bijušais CP priekšnieks.
Šogad līdz 13. jūnijam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 77 cilvēki, kas ir par 20 vairāk nekā analoģiskā periodā pērn. Pārsvarā bojāgājušie ir jaunieši, savukārt nelaimes gadījuma cēlonis - sēšanās pie auto stūres reibumā, kā arī ātruma pārsniegšana. Būtisks avāriju izraisīšanas un traģisko seku iemesls ir pārgalvība.