Šis piemērs ilustrē, kā cilvēkus ietekmē nesenās reformas Zviedrijas izglītības sistēmā. Diena Zviedrijā ieradusies pašā reformu degpunktā - daudz pārmaiņu ieviestas tieši šajā mācību gadā, daļu vēl ieviesīs un nākamās jau plāno.
Diskutē ar direktoru
Valsts nodarbinātības dienesta darbinieces Marijas Fjelstrēmas un datorspeciālista Ulrika Bjerklunda ģimenes māja atrodas Jakobsberjā Stokholmas piepilsētā, ko varētu uzskatīt par Mārupes zviedru variantu. Esam ieradušies pievakarē - mājas siltums un tikko izceptā kēksa smarža kontrastē ar nedaudz kodīgo aukstumu, kas mūs pavadīja ārā. Tētis Ulriks sarunai pievienojas nedaudz vēlāk, atgriezies no futbola treniņa. Viņš ir treneris. Par to, ka ģimene ar sportu ir uz «tu», liecina arī dēlu Adama (17) un Viljama (14) saņemtās medaļas. Adama istabā to ir nedaudz vairāk, saņemtas par panākumiem futbolā un florbolā.
Adama un Viljama piemēros izpaužas būtiska Zviedrijas skolu sistēmas iezīme - dalījums pašvaldību un brīvajās skolās. Adams apgūst elektriķa specialitāti Solnas ģimnāzijā, kas ir pašvaldības skola, savukārt Viljams mācās Vitras Jakobsberjas pamatskolā, kas ir privātskola jeb, kā to dēvē Zviedrijā, brīvā skola. Brīvās skolas pieder privātām kompānijām, taču atšķirībā no Latvijā esošās sistēmas tās tiek finansētas pēc tiem pašiem nosacījumiem kā publiskās skolas - katra bērna izglītošanai tiek piešķirta noteikta naudas summa, kas bērnam «seko» neatkarīgi no tā, vai viņš mācās pašvaldības vai privātskolā.
Viljama skolā skolēniem pašiem jāplāno savs darbs, pašiem vairāk jāuzņemas atbildība par mācībām, stāsta Marija. Viljamam neesot daudz mājasdarbu - faktiski viss esot jāizdara skolā, pie lielākiem projektiem jāstrādā mājās. Adamam mājasdarbi esot regulāri, arī mūsu tikšanās vakarā vēl jāizpilda divi. Cik daudz laika tiem jāvelta? «Viena divas stundas,» stāsta Adams. «Tiešām?» mamma viņu pavelk uz zoba. Adams kautrīgi pasmaida un precizē, ka mājasdarbiem velta «drīzāk vienu stundu».
Vecāki Viljama mācību procesā iesaistīti vairāk, jo katra semestra sākumā viņiem kopā ar dēlu un skolotāju jānosaka mācību mērķi un pēc tam regulāri jāpārbauda, kā viņam veicas. Katrai skolai esot arī sava vecāku organizācija. «Vecāki ir iesaistīti skolas darbā, ja ir kādas problēmas,» stāsta Patriks Vestberjs, kurš ir arī Skarpnekas skolas vecāku biedrības vadītājs. Vecāki ar direktoru tiekoties trīsreiz semestrī. Nesen vecāki ar skolas pārstāvjiem diskutējuši par mājasdarbiem: dažos priekšmetos to bijis par daudz, citos gluži otrādi - par maz.
Palielinās atšķirības
Tiktāl izklausās labi, taču patiesībā aina nemaz tik rožaina nav - Dienas sarunas ar dažādu līmeņu izglītības speciālistiem liecina, ka zviedri ir diezgan noraizējušies par situāciju izglītībā. Iemesls ir neiepriecinošie rezultāti starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā PISA 2000. gadā Zviedrijas rezultāti bija virs vidējā līmeņa lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, 2003. un 2006. gadā samazinājās, taču ne statistiski nozīmīgi, bet 2009. gadā Zviedrija piedzīvoja nozīmīgu «kritienu» lasītprasmē un matemātikā un statistiski nenozīmīgu kritienu dabaszinātnēs, skaidro Zviedrijas Skolu pārvaldes PISA pētījuma koordinatore Anita Vestere. Iepriekš Zviedrijas rezultāti pētījumos bija vieni no labākajiem pasaulē, bet tagad tie būtiski neatšķiras no OECD valstu vidējā rādītāja, papildina Stokholmas Universitātes asociētais profesors Ulfs Fredriksons. Tiesa, Zviedrijas rezultāti šajā pētījumā joprojām ir labāki nekā Latvijas.
Speciālistu analīzes rezultātā izkristalizēti četri iemesli, kas varētu būt pasliktinājuši Zviedrijas rezultātus. Viens no tiem ir decentralizācija, jo skolu finansējumu nosaka pašvaldības un līdz ar to varot atšķirties vietvaru iespējas sniegt vienlīdz labu izglītības kvalitāti. Tāpat esot vērojamas aizvien lielākas atšķirības starp skolām, kas ir negatīva tendence, jo liecina par segregāciju.
Vēl viens iemesls, kas varētu pasliktināt rezultātus, esot mācību procesa individualizācija. Kopumā ir labi mācīt katru skolēnu pēc viņa līmeņa, taču problēma esot, ja skolēnam tiek pateikts, ko darīt, un pēc tam viņš tiek atstāts vienatnē, jo skolotājs vienlaikus nevar nodarboties ar katru atsevišķi. «Daudzi skolotāji domāja, ka dara vislabāko, nestāvot klases priekšā un nemācot visiem vienu un to pašu, bet tā nebija. Ja skolotājam ir laiks pārraudzīt katru, tā var būt laba lieta, bet skolotājam ar 25-30 skolēniem nav pietiekami daudz laika pievērsties visiem,» skaidro A. Vestere. Tāpat zviedru pētnieki uzskatot, ka negatīvu rezultātu devusi skolēnu dalīšana klasēs atkarībā no viņu sasniegumiem.
Pētījumus ņem nopietni
Zviedri starptautisko pētījumu rezultātus ir ņēmuši ļoti nopietni, jo tieši pētījumu rezultāti politikas dokumentos minēti kā viens no iemesliem, kāpēc sāktas apjomīgās Zviedrijas izglītības sistēmas reformas. Ziemeļvalstī esot gan jauns Izglītības likums, gan mainīts mācību saturs ar skaidrākiem mērķiem un rezultātiem, kas skolām jāsasniedz. Reformas netiek vērtētas viennozīmīgi pozitīvi. Piemēram, kritiku izpelnās lēmums ieviest vairāk nacionālo testu, jo speciālisti nobažījušies, ka tad izglītība kļūs uz testiem orientēta. No otras puses - tas mazināšot atzīmju «uzpūšanu» skolās.
Zviedrija iepriekš minēta kā labs piemērs valstij, kas sasniedz labus rezultātus ar skolām, kurās ir liela autonomijas pakāpe. Pēdējās reformas gan liecina, ka valsts plāno ciešāk saņemt grožus. Vai tas liecina, ka iepriekš skolām Zviedrijā bija pārlieku liela brīvība? Tā var teikt, Dienai atzīst Zviedrijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs Bertils Estberjs. «OECD kopējais uzskats ir - autonomija ir laba lieta, bet tā jākombinē ar dažādiem instrumentiem, kas tomēr palīdz kontrolēt situāciju skolās, piemēram, dažāda veida inspekcijām, nacionālajiem vērtējumiem, skaidrākiem nacionālajiem standartiem,» atgādina U. Fredriksons. Zviedrijas Skolu pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Helēna Engmo nenoliedz, ka «sperti soļi, lai palielinātu valsts kontroli», taču kopumā Zviedrijas izglītības sistēma joprojām ir ļoti decentralizēta. Skolām ir jānodrošina likuma prasības un noteiktais mācību saturs, taču joprojām varot atšķirties metodes, kā skolas plāno un organizē izglītību. Kaut vai tādi Latvijā ierasti noteikumi kā mācību stundas garums un mācību gada struktūra Zviedrijā ir skolu ziņā.