Somi kļuvuši pielaidīgāki
Somija, kam ar Krieviju ir 1300 kilometru gara sauszemes robeža, pagājušā gadsimta 30. gadu beigās un 40. gadu sākumā izcīnīja divus karus ar Padomju Savienību, zaudējot 90 tūkstošu cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara Somija nodibināja ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Rietumiem, vienlaikus cenšoties uzturēt labas attiecības ar Padomju Savienību.
Somija par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti kļuva tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma - 1995. gadā. Ciešākas saites ar NATO Helsinki nodibināja 1994. gadā, parakstot līgumu par dalību programmā Partnerattiecības mieram.
Tomēr pēc Krievijas agresīvās rīcības Ukrainā Somijas politiķi uzskata, ka somiem ir jārunā par dziļāku sadarbību ar NATO, kuras vadīto spēku Afganistānā sastāvā ir 95 somu karavīri.
«Būtu labi, ja Somijas sabiedrībā norisinātos atklātas debates par NATO, un es ceru, ka tajās piedalīsies ikviens, pat tie, kuri iestājas pret dalību NATO,» nesen paziņoja Somijas premjerministrs Jirki Katainens.
Arī Somijas iedzīvotāju attieksme pret dalību Ziemeļatlantijas aliansē ir kļuvusi pielaidīgāka. Interneta izdevums Verkkouutiset 25. martā publicēja aptauju, kurā 53% respondentu atbalstījuši Somijas dalību NATO, ja to rekomendēs politiskie līderi. 34% bija pret. Līdzīgā aptaujā 2009. gadā 32% bija par, bet 61% - pret.
Savukārt laikraksts Helsingin Sanomat raksta, ka martā Somijas dalību NATO atbalstījuši 22% somu, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā februārī. Tikmēr dalības pretinieku īpatsvars no 64% februārī samazinājies līdz 59% martā.
Par Somijas valdības nopietno attieksmi pret aizsardzību liecina martā pieņemtais lēmums samazināt virkni sociālo pabalstu, bet neaiztikt aizsardzības budžetu.
Somijas Aizsardzības ministrijas publicētā informācija liecina, ka šogad valsts aizsardzības budžets ir 2,75 miljardi eiro jeb 1,36% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir par 122 miljoniem mazāk nekā 2013. gadā.
Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš atbalsta iestāšanos NATO, uzskata, ka laikā, kad ES un Krievijas attiecības atrodas zemākajā punktā, nebūtu prātīgi runāt par Somijas integrāciju aliansē. «Nevajadzētu iestāties, kad laikapstākļi ir slikti, bet tad, kad spīd saule. Pašlaik laikapstākļi ir slikti,» tēlains ir A. Stubs.
Domā par doktrīnas maiņu
Arī Zviedrijā Krievijas iebrukums Krimā uztverts ar bažām, bet tur diskusijas par valsts bruņoto spēku modernizāciju un ciešāku sadarbību ar NATO aizsākās pēc incidenta pērn Lieldienās, kad divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji netālu no Zviedrijas gaisa telpas imitēja uzbrukumu Stokholmai, bet Zviedrijas gaisa spēku vietā uz to reaģēja Lietuvā bāzētie NATO iznīcinātāji.
Pēc notikušā Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts, mēģinot nomierināt sabiedrību, paziņoja, ka Krievijai «nav ne vēlmes, ne iespējas uzbrukt Zviedrijas teritorijai». Tomēr šogad martā zviedri Baltijas jūras salā Gotlandē izvietoja divus iznīcinātājus pēc tam, kad Krievija bija sarīkojusi kaujas mācības Kaļiņingradā.
Zviedrijas vicepremjers Jāns Bjerklunds paziņojis, ka nepieciešama aizsardzības politikas «doktrīnas maiņa», bet finanšu ministrs Anderss Borgs uzsver vajadzību «būtiski palielināt» aizsardzības budžetu, kas pērn bija 4,5 miljardi eiro.
Septembrī Zviedrijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka no 2014. līdz 2017. gadam aizsardzības budžets pieaugs par 160,6 miljoniem eiro jeb aptuveni 40 miljoniem eiro gadā.
Zviedrijai līdz šim ir bijusi aktīva sadarbība ar NATO. Pašlaik 270 zviedru militārpersonu piedalās misijā Afganistānā, bet zviedru iznīcinātāji 2011. gadā piedalījās NATO vadītajos uzlidojumos Lībijā. Pagājušajā nedēļā zviedru iznīcinātāji iesaistījās NATO gaisa spēku mācībās virs Baltijas jūras.
Tomēr tikai trešdaļa zviedru atbalsta valsts dalību NATO. «Ir uzskats, ka mūsu militārā neitralitāte ir labākais veids, kā nodrošināt mieru. Mums jācīnās par militārā spēka uzlabošanu,» Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komisijas vadītājs Pēters Hultkvists sacīja Reuters.