Kā slepkava zināja?
Ū. Palmes slepkavība notika 1986. gada 28. februārī neilgi pirms pusnakts, kad premjers un viņa sieva Lizbete bija atstājuši kinoteātri Grand Cinema Stokholmas centrā, lai dotos uz mājokli vecpilsētā.
Laulāto pāri, kas uz kino bija devies bez miesassargu pavadības, no mugurpuses pārsteidza kāds vīrietis, kurš izdarīja divus šāvienus - vienu uz Ū. Palmi, bet otru uz viņa sievu. Lode cauršāva Ū. Palmes mugurkaulu un skāra vairākus dzīvībai svarīgus orgānus. Aukstasinīgais uzbrucējs no notikuma vietas aizbēga, atstājot premjeru guļam asiņu paltī.
Tūlīt pēc tam pie politiķa piesteidzās divas jaunietes, kas centās sniegt viņam pirmo palīdzību, bet garām braucošā taksometra šoferis pa rāciju raidīja trauksmes signālu, tādēļ notikuma vietā operatīvi ieradās mediķi. Premjers tika nogādāts slimnīcā, tomēr ārstiem Ū. Palmes dzīvību neizdevās glābt.
Lielākā mistika notikušajā ir tas, kā slepkava varēja zināt, ka premjers ar kundzi dosies uz kino, jo tas tika spontāni izlemts tikai tās dienas vēlā pēcpusdienā un vienīgie, kas par to zināja, bija pāra atvase Mortens un viņa sieva, ar kuriem kopā viņi noskatījās filmu.
Zuda ilūzijas
Pirmdien vietā, kur notika uzbrukums Ū. Palmem, bet tagad atrodas piemiņas zīme, gūlās ziedi un cilvēki pieminēja mūžībā aizgājušo politiķi, kurš zviedru vidū joprojām ir ļoti cienīts un mīlēts.
Ū. Palmes slepkavība bija liels šoks Zviedrijas sabiedrībai, tādēļ daudzi 1986. gada 28. februāri dēvē par dienu, «kad Zviedrija zaudēja savu nevainību». «Mēs pēkšņi sapratām, ka vardarbība pastāv arī Zviedrijā,» stāsta Katarīna Šēndesona, kura arī bija ieradusies nolikt ziedus. «Pie mums nekad agrāk nebija notikusi politiķa slepkavība, tādēļ tas mūs šokēja.»
Viņai piekrīt Bite Lundborgs, kurš uzskata, ka Ū. Palmes slepkavība lika zviedriem aptvert, ka viņi nav nemaz tik nevainīgi, kā paši uzskatīja. «Mēs domājām, ka esam no aizspriedumiem brīva sabiedrība, kurā nekas tāds nevar notikt,» viņš stāsta sarunā ar The Local. Savukārt Ūlofa Palmes Starptautiskā centra vadītājs Jenss Orbaks domā, ka slepkavība mainīja veidu, kā zviedri uzlūko politiķus. «Ū. Palme savulaik teica, ka vēlas, lai viņa vārds, tāpat kā ikviena cita, tiktu iekļauts telefona grāmatās, lai viņš varētu saskarties ar cilvēkiem bez miesassargu aplenkuma. Bet, kā mēs zinām, tas ne vienmēr ir iespējams.»
Diemžēl vēsture atkārtojas un zviedru senā rēta tika uzplēsta 2003. gadā, kad valstī ārkārtīgi populārā ārlietu ministre Anna Linda gaišā dienas laikā tika nāvīgi sadurta kādā Stokholmas iepirkšanās centrā.
Viņa uz iepirkšanos bija ieradusies bez miesassargiem, tādēļ kādam garīgi slimam vīrietim nebija grūtību viņai uzbrukt.
Neauglīgā izmeklēšana
Līdz šim ar Ū. Palmes slepkavību izmeklēšanai nav īpaši veicies, lai gan lietas materiāli ir apkopoti 3600 sējumos. 25 gadu laikā tā arī nav izdevies noskaidrot, kas izdarīja noziegumu.
Ū. Palme bija ļoti pretrunīgs politiķis, kurš iestājās par cilvēku vienlīdzību, asi kritizēja aparteīda režīmu Dienvidāfrikas Republikā un ASV ārpolitiku, kā arī atbalstīja komunistu valdības Kubā un Nikaragvā.
Tādēļ parādījās sazvērestības teorijas, ka viņa slepkavību ir organizējuši ASV specdienesti, bet janvārī vācu izdevums Focus rakstīja, ka organizatori bijuši Dienvidslāvijas izlūkdienesti.
Aizdomās turēts arī kāds zviedru kreisais ekstrēmists un Kurdistānas Strādnieku partijas sekotāji.
1986. gadā par Ū. Palmes slepkavību ar mūža ieslodzījumu tika notiesāts kāds Kristers Petersons, kuru kā slepkavu bija atpazinusi L. Palme, tomēr pēc dažiem mēnešiem Augstākā tiesa zemākās instances lēmumu atcēla, pamatojoties uz pierādījumu trūkumu un premjera atraitnes nepilnīgajām liecībām.