Kādi ir vispārīgie kritēriji, kurus ievēro ASG, izvēloties projektus, kuros investēt?
Vērtējot to, kādos projektos investēt, esam ņēmuši vērā divus kritērijus.
Pirmkārt, mēs vērtējam, vai ir spēcīgi partneri – savā jomā zinoši un mērķtiecīgi cilvēki, kuri projektu spēj vadīt labā līmenī. Mēs novērtējam sadarbības partnerus, kuri sevi jau ir pierādījuši kā profesionāļi attiecīgajās jomās. Šis – cilvēku – faktors investīciju biznesā ir ļoti būtisks, turklāt, arī plašāk vērtējot, jāteic, ka, veidojot nopietnu ilgtermiņa sadarbību, ir ļoti svarīgi, ar kādiem cilvēkiem kopā jāstrādā. Pārdomāta sadarbības partneru izvēle ir vismaz puse no veiksmes.
Otrkārt, mēs rūpīgi izvērtējam pašu nozari un izvēlamies tās, kurām Latvijas apstākļos ir konkurences priekšrocības un eksporta potenciāls. Mēs negribam investēt tādos projektos, kuri nerada pietiekamu pievienoto vērtību vai arī kuriem ir pazīmes, kas liecina, ka šie konkrētie projekti vai arī tie tautsaimniecības segmenti, ar kuriem šie projekti ir saistīti, tuvākajā laikā var kļūt nekonkurētspējīgi.
Investīciju lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, ar ciešu uzņēmuma padomes locekļu iesaisti. Biznesā pieredzējušu padomes locekļu līdzdalība bieži ļauj labāk novērtēt projektu riskus un palīdz ģenerēt idejas jauniem projektiem. Kopš uzņēmuma dibināšanas padomes priekšsēdētājs ir Ernests Bernis, kurš savulaik bija iniciators ASG izveidei un vienmēr ir aktīvi piedalījies lēmumu pieņemšanas procesā, atbalstot valdi gan ar padomu, gan ar kontaktiem, kas ļāvuši realizēt projektus, kurus citādi realizēt nebūtu bijis iespējams. Mēs, ASG, vienmēr esam uzskatījuši, ka mums nevajag apstāties pie pirmajām grūtībām, jo parasti tieši grūtākie projekti ir tie, kuri sniedz lielāko atdevi un spēcīgāko profesionālo gandarījumu.
Kādas konkrētas nozares ir jūsu uzmanības lokā?
Sākšu ar viesnīcu biznesu, kurš pēc ieguldījumu apjoma veido lielāko mūsu portfeļa daļu. Tūrisma tirgus Latvijā aug, un, lai arī mūsu valstī ir daudz viesnīcu, tomēr, tūristu skaitam Latvijā palielinoties, pieprasījums aizvien pieaug. Neskatoties uz viesnīcu lielo skaitu un līdz ar to arī savstarpējo konkurenci, viesnīcām veicas labi. Mums šajā nozarē ir ļoti spēcīgs sadarbības partneris, kuram pateicoties tiek sasniegti ļoti labi rezultāti.
Uz kādu viesnīcu kategoriju orientējaties?
Mums Rīgā patlaban ir viena strādājoša viesnīca – Konventa sēta, kuras nomas tiesības ieguvām izsolē, kā arī samērā neliela viesnīca Tallinas vecpilsētā Igaunijā. Ir arī vairāki jauni projekti, kurus pašlaik attīstām. Konventu sēta ir trīszvaigžņu viesnīca, kas atrodas ļoti labā vietā – pašā Vecrīgas centrā – un ir ļoti labi pazīstama, jo bija viena no pirmajām mūsdienīgajām viesnīcām Latvijā. Pateicoties tam, ka tūristu skaits Rīgā patlaban aug, šīs viesnīcas darbības rezultāti jau pozitīvā aspektā pārsniedz mūsu prognozes. Mēs esam ieplānojuši papildu investīcijas, lai paātrinātu šīs viesnīcas atjaunošanas programmu. Ļoti ceru, ka tuvāko pāris gadu laikā viesnīcas Konventa sēta ēku komplekss atdzims jau ar augstāku pakalpojumu standartu un infrastruktūru.
Esam iegādājušies vēl divus nekustamos īpašumus Vecrīgā. Viens no tiem ir Doma laukumā, Tirgoņu ielā 1, kur patlaban ir vasaras terase. Šajā vietā plānojam četru zvaigžņu viesnīcu. Līdz brīdim, kad šī viesnīca vērs savas durvis, vēl paies trīs četri gadi, jo patlaban tikai noslēdzies starptautiska mēroga arhitektu konkurss, un plānojam, ka šogad sāksies projektēšana. Vecrīgā dažādas ar projektēšanu un būvniecību saistītās procedūras ir sarežģītākas nekā citviet Rīgā un prasa ilgu laiku. Mums ir arī projekts Pils ielā 13, kuru mēs no VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādājāmies izsolē. Tajā ir iecerēts veidot pieczvaigžņu viesnīcu, kas gan būs mazāka nekā četrzvaigžņu viesnīca, ko veidojam Tirgoņu ielā 1. Lai arī Rīgā pēdējos gados ir tapušas vairākas pieczvaigžņu viesnīcas, manuprāt, mūsu pieczvaigžņu viesnīcai Vecrīgā viesu pietiks.
Plānojat atvērt kādu viesnīcu arī Jūrmalā, Siguldā vai kur citur ārpus Rīgas?
Mēs šādu iespēju neizslēdzam, tomēr vairāk koncentrējamies uz viesnīcām galvaspilsētas centrā, kur uzturas gan biznesa tūristi, gan ceļotāji, kuri savā brīvajā laikā ieradušies apskatīt Rīgu un kuru uzturēšanās laiks ir viena vai dažas dienas. Mēs vismaz pagaidām neorientējamies uz kūrorta viesnīcām – spa centriem –, jo tām ir gluži cits darbības modelis – viesi uzturas nedēļu un ilgāk, lai galvenokārt baudītu kūrorta piedāvājumu.
Kā ir ar citām nozarēm, kurās investējat? Kādi projekti patlaban ir aktuāli?
Noteikti jāmin lauksaimniecība, kas gan nav tipiska nozare investīciju veikšanai, bet mums šajā nozarē ir ilgstoša pieredze. Redzam, ka lauksaimniecībā ir iespējams radīt pievienoto vērtību un stabilus ienākumus. Jāteic, ka lauksaimniecībā projekti parasti nemēdz būt ļoti ienesīgi, taču, kā jau minēju, tie ir stabili ienākumi. Ļoti nozīmīga nozare ir arī kokrūpniecība, kurā saskatām lielu potenciālu jauniem projektiem. Kā pirmo patlaban attīstām projektu Krustpils novadā, kur pilnīgi no nulles veidojam bērza finiera ražotni, kuras produkciju pilnībā eksportēsim. Pievienotā vērtība kokrūpniecības nozarē Latvijā kopumā ir relatīvi zema ar nedaudziem čempioniem, tāpēc joprojām redzam izaugsmes iespējas šajā nozarē, galvenokārt kāpinot eksportējamo produktu pievienoto vērtību. Mani vienmēr ir mulsinājis fakts, ka Lietuvā mēbeļu un to materiālu ražošana spējusi attīstīties straujāk nekā Latvijā, lielā mērā tāpēc, ka tieši Lietuvā, nevis Latvijā ir izvietotas starptautiski pazīstamā uzņēmuma IKEA sadarbības partneru ražotnes. Nenoliedzami arī Latvijā kokrūpniecības nozarē ir spēcīgi vietējā kapitāla spēlētāji, piemēram, Latvijas finieris, no kura var daudz mācīties, un Latvijai joprojām ir priekšrocības apjomīgu koksnes resursu un senu kokrūpniecības tradīciju veidā. Mēs redzam brīvas nišas, kurās ar saviem projektiem gribam strādāt. Savos projektos orientējamies uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs tāda mēroga projektu realizācijai, kādus esam iecerējuši.
Ja runājam par kokrūpniecību, uz kādiem tieši eksporta tirgiem orientējaties?
Galvenokārt uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jo mēs redzam, ka ES dalībvalstīs ir pieprasījums pēc kokrūpniecības produkcijas. Taču mūsu uzmanības lokā ir arī Ķīna, kura pēdējos gados ir kļuvusi par vērā ņemamu Latvijas koksnes produkcijas pircēju un kuras uzņēmumi ir izrādījuši interesi sadarboties, pērkot ne tikai minimāli apstrādātu koksni.
Vai gaidāt brīdi, kad regulāri sāks kursēt Satiksmes ministrijas solītie konteinervilcieni, kas savienotu Latviju un Ķīnu?
Īpaši negaidām. Mums ir pieņemama arī patlaban esošā loģistikas ķēde, kas savieno Latviju un Ķīnu un ko veido jūras pārvadājumi. Eksportējot kokrūpniecības produkciju, nav svarīgi, vai produkcija tiek piegādāta nedēļu, divas nedēļas agrāk vai vēlāk, tāpēc šajā nozarē jūras pārvadājumu tempi ir pilnībā pieņemami. Taču, protams, ja parādīsies efektīvāki risinājumi produkcijas nogādāšanai no Latvijas līdz Āzijas valstu tirgiem, mēs par to tikai priecāsimies.
ASG darbojas arī kuģniecības jomā?
Jā, kopš pagājušā gada nogales mēs esam pievērsušies arī kuģniecībai. Mums ir holdinga uzņēmums kopā ar partneri, kurš kuģniecības jomā darbojas jau ilgus gadus. Strādājam ar neliela izmēra beramkravu kuģiem, kuri kursē jūrās, kā arī var iebraukt iekšzemes ūdeņos, piemēram, kanālos Beļģijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Šie kuģi spēj piegādāt kravas pa tādiem ūdensceļiem, pa kādiem lielāki kuģi nevar izbraukt, un tām uz vietām, uz kurām organizēt piegādes ar sauszemes transportu ir pārāk dārgi. Mūsu kuģi kursē galvenokārt starp ostām Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Mēs visus kuģus esam reģistrējuši zem Latvijas karoga Liepājas ostā un izmantojam Latvijas Jūras administrācijas pakalpojumus. Latvijā, no likumdošanas aspekta vērtējot, kopumā ir labvēlīga vide kuģniecības biznesa attīstībai. Protams, vienmēr var kaut ko uzlabot, taču, objektīvi vērtējot, vismaz tajā segmentā, kurā strādājam mēs, nav par ko sūdzēties. Kuģniecības biznesā mums šis ir pirmais ieskriešanās gads, un, iespējams, mēs savu kuģu floti arī paplašināsim, taču plānojam palikt tieši kravu pārvadājumu jomā, mēs neorientējamies uz kruīza kuģiem vai pasažieru prāmjiem.
Esat veikuši investīcijas arī veselības aprūpes jomā, kas ir visai specifiska joma. Kādi ir secinājumi?
Mums pieder 60% kapitāla daļu SIA Orto klīnika. Šīs klīnikas ēka Rīgā, Bukultu ielā 1a, manuprāt, ir modernākā šāda rakstura klīnika ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Orto klīnikas projekts ir veiksmīgs kopš paša projekta sākuma. Mums bija piesardzīgas prognozes par šī projekta popularitāti, taču realitātē projekts izrādījās veiksmīgāks nekā mūsu prognozes. Turklāt ar šo projektu saistīta interesanta un vērtīga pieredze, jo, lai īstenotu projektu, sanāca kopā ļoti pieredzējuši un zinoši medicīnas nozares cilvēki, kuri spēja nolikt malā sava personīgā ego ambīcijas un izveidot patiešām apbrīnojamu komandu, kas kopīgiem spēkiem ir īstenojusi kopīgu mērķi – izveidot Latvijā klīniku, kas būtu veselības aprūpes jomas etalons, it īpaši klientu apkalpošanas, personāla zināšanu un arī uzņēmuma pārvaldības ziņā. Iekārtojot klīniku, tika ieguldīts apjomīgs darbs, bija redzams azarts, ar kādu cilvēki domāja par katru sīkumu, lai būtu ērti apstākļi pacientiem un arī personālam būtu ērti strādāt, un lai darba organizācija klīnikā būtu maksimāli efektīva. Raugoties no uzņēmēju viedokļa, mēs bieži vien valsts sektorā redzam, ka ir lietas, kas varbūt ir skaistas, bet funkcionāli ir liekas.
Veidojot Orto klīniku, orientējāmies uz to, lai projektā būtu līdzsvars starp funkcionalitāti un estētiku, kas, pateicoties arī arhitektes Andras Bulas biroja arhitektu darbam, kopumā ir veiksmīgi izdevies. Es arī personīgi esmu ļoti gandarīts par to, ka man bija un joprojām ir iespēja piedalīties šī projekta realizācijā un strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri ir savas jomas augstākās raudzes profesionāļi, vadošie speciālisti, turklāt arī savas jomas – veselības aprūpes – patrioti. No šādiem cilvēkiem daudz var mācīties, savukārt mediķiem sadarbība ar mums, uzņēmējiem, arī ir noderīga pieredze. Priecē tas, ka mums Orto klīnikā ir izveidojusies ļoti laba sinerģija dalībnieku starpā. Manuprāt, tas ir optimālais variants, ja investora un projektā iesaistīto speciālistu intereses pilnībā saskan, ja spējam ļoti labi sastrādāties un ja rezultāts visus apmierina.
Jāpiebilst, ka mēs plānojam paplašināt ēku Bukultu ielā 1a, lai spētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu. Gribam paplašināt gan stacionāru, palielinot gultu skaitu, gan rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai paredzētās telpas. Šo gadu gaitā Orto klīnika ir uzkrājusi pietiekamu pieredzi, un ceram līdz ar paplašināšanos izveidot arī visas Baltijas, varbūt pat visas Eiropas mēroga sporta medicīnas centru. Sporta medicīna ir plašs jēdziens, un gribu uzsvērt, ka te nav runa par veselības aprūpes pakalpojumiem tikai profesionāliem sportistiem, bet gan ikvienam cilvēkam, kurš sporto, – arī ja cilvēks sporto reti un tikai hobija līmenī. Latvijā – un ne tikai Latvijā – patlaban ir vērojams pieprasījums pēc kvalitatīviem sporta medicīnas pakalpojumiem.
No kurām valstīm cilvēki brauc ārstēties uz Orto klīniku?
Mēs uz konkrētām valstīm nefokusējamies, bet sanāk, ka arvien biežāk pacienti brauc arī no Rietumeiropas un Ziemeļvalstīm.
Patlaban ir vēl kāda nozare, kurā investējat?
Samērā nesen esam investējuši arī uzņēmumā, kas nodrošina auto līzinga pakalpojumus. Redzam, ka auto līzinga pakalpojumi Latvijā patlaban ir pieprasīti un ir brīva niša, kuru mēs ar savu līdzdalību varam aizpildīt.