Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Grib vai negrib? © DIENA

Savdabīgu ultimātu jaunās valdības veidošanas sarunās potenciālajiem partneriem Apvienotajam sarakstam (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) izvirzījis Jaunās Vienotības (JV) premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš. Proti, ja AS un NA nepiekritīšot viņa idejai par jaunas – Vides un enerģētikas – ministrijas izveidošanu, šīs valdības nebūšot vispār. Protams, situāciju komisku padara apstāklis, ka līdz šim nekur skaidri pat nav definēts, ar ko īsti šī ministrija nodarbosies un cik papildu simtiem tūkstošu eiro tas izmaksās nodokļu maksātājiem

Naida runa jāierobežo gudri © DIENA

Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.

Cert.lv : Latvijā privātais un publiskais sektors kopumā ir sagatavojies kiberdraudiem

Latvijā privātais un publiskais sektors kopumā ir sagatavojies kiberdraudiem, tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" organizētajā kiberdrošības forumā "CyberShield" trešdien sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Progresīvie būs JV alter ego opozīcijā © DIENA

Varētu domāt, ka Krišjānim Kariņam (Jaunā Vienotība, JV) pirmdien nācās piekāpties trīs partiju koalīcijas modelim, uz ko uzstāja Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, Progresīvajiem piedāvājot vien vietu topošās valdības piekabē – divpusēju sadarbības līgumu ārpus koalīcijas un vienu ministra portfeli no sev pienākošos amatu kvotas

Ķīnas kuģis maina kursu © DIENA

Ir aizvadīts desmitgades nozīmīgākais notikums Ķīnas iekšpolitikā – Ķīnas Komunistiskās partijas XX kongress.

Balva ar simbolisku nozīmi © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši jau astoņi mēneši, un uz šī kara fona visai nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta (EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".

Trasas un toriju noriets © DIENA

Apvienotajā Karalistē turpinās iekšpolitiskie satricinājumi, kurus uz brīdi bija likusi piemirst karalienes Elizabetes II aiziešana aizsaulē. Ekonomiskie un politiskie procesi tikmēr pašsaprotami turpinājās, un vakar par šo procesu starpposmu kļuva tikai 44 dienas (!) amatā pavadījušās premjeres Lizas Trasas paziņojums par atkāpšanos no amata.

Jāglābj glābēji © DIENA

Satraucoša, pat zināmā mērā biedējoša ziņa izskanēja no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) puses – darbinieku trūkuma dēļ plāno "rindas kārtībā" ik pa laikam apturēt kopumā 18 VUGD posteņu darbību. VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš gan steidza mierināt sabiedrību, ka uzreiz visi 18 posteņi netiks slēgti un tie esot "3–4 mazāk noslogoti posteņi katrā reģionā, un tie izvēlēti pēc saņemto izsaukumu skaita, kā arī citiem faktoriem".

Rīga var zaudēt iemītniekus © DIENA

Energoresursu cenu iespaidīgais lēciens, kas īpaši izjūtams līdz ar apkures sezonas sākumu, daudziem cilvēkiem licis izvērtēt ar mājokli saistīto izdevumu atbilstību ieguvumiem.

Irānas ģeopolitiskās likmes © DIENA

Krievijas un Irānas pieaugošā sadarbība militārajā jomā, it īpaši Irānā ražoto bezpilota lidaparātu plaša izmantošana Krievijas triecienos Ukrainas enerģētiskajai un militārajai infrastruktūrai, kā arī ticamas ziņas, ka Teherāna gatavojas piegādāt Maskavai arī lielas tuva un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu partijas, rietumvalstu dienaskārtībā ir licis parādīties jautājumam par jaunām sankcijām pret Teherānu

Politiķi un sirmmāmiņa © DIENA

Priekšvēlēšanu laikā esam dzirdējuši daudz solījumu par to, kā politiķi gādās par valsts un sabiedrības labklājības pieaugumu. Nekas īpaši nav mainījies arī politiķu pēcvēlēšanu retorikā, jaunās valdības veidošanas procesā aizrautīgi deklamējot darāmos darbus gan ekonomikā, gan sociālajā jomā.

Latvijas tēls nedrošā laikā © DIENA

Temats par to, ka Latvijas tēlam jāveicina ārvalstu investīciju ienākšana un tūristu ierašanās, tiek aktualizēts laiku pa laikam.

Turcijas gāze Eiropai? © DIENA

Krievijā notiekošās ikgadējās Krievijas enerģētikas nedēļas ievadā tika publiskota šķietami negaidīta ideja par tā sauktā gāzes haba izveidi Turcijā, kas ļautu turpināt Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem Eiropas valstīm. Domājams, iecere ir saskaņota ar Turciju un tuvākajā laikā tiks (vai arī jau tiek) apspriesta abu valstu vadītāju līmenī.

Strukturāla nelaime © DIENA

Valsts prezidents Egils Levits intervijā TV24 Latvijas atpalicību no kaimiņiem raksturojis kā strukturālu nelaimi, norādot, ka patlaban mūsu valsts esot "vājākais motors" starp trim Baltijas valstīm

Lai būtu uzņēmēju paaudze © DIENA

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību uzlabot skolā apgūstamo mācību saturu un pilnveidot mācību metodes. Kopumā izglītības jomā figurē daudz savstarpēju pārmetumu, un pa vidu visām pieaugušo domstarpībām ir skolēni, no kuriem tiek gaidīts, ka nākotnē viņi būs tie, kuri ar savu darbu ne tikai nodrošinās labklājību paši sev, bet arī padarīs mūsu valsti turīgāku. Taču nereti tiek piemirsts, ka vajadzētu diskutēt arī par to, vai izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus vai ir vērsta uz darba devēju, t. i., uzņēmēju, sagatavošanu

Divi mīti par Progresīvajiem © DIENA

Jautājums par Progresīvo aicināšanu vai neaicināšanu topošajā valdības koalīcijā no viena grāvja – mītiskā stāsta par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts to negrib pieļaut tikai un vienīgi ideoloģisku iebilžu dēļ, – ir ātri vien pārmeties citā grāvī – teiksmā par to, ka Progresīvie ir dzidrs strauts, bez kura Latvijas politiskais dīķis sastāvēsies, Antiņš stikla kalnā neuzjās, Saulcerīte paliks neuzmodināta un maizi negriezīs nazis ass.

Neskaidras ilgtermiņa sekas © DIENA

Aģentūra Reuters vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir pieņēmusi "pašu nopietnāko kopš 90. gadiem" lēmumu par mikroshēmu eksporta uz Ķīnu ievērojamu ierobežošanu.

Taupība visos līmeņos © DIENA

Energoresursu cenu iespaidīgā augšupeja un neziņa par to, kā situācija attīstīsies gaidāmajā ziemā, jau ir radījusi spēcīgu stresu mūsu sabiedrībā un daudziem iedzīvotājiem likusi izjust bažas par savu labklājību.

Sārts: Krievijas uzbrukumu Kijivai mērķis ir radīt maksimāli daudz cilvēkiem ciešanas

Krievijas uzbrukumu mērķis ir Kijivas pilsētas centrs laikā, kad lielākā daļa cilvēku būtu ielās, sociālajos tīklos šādu vērtējumu sniedzis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Papildināts 11:22

Ekonomika vai tomēr ģeopolitika? © DIENA

Austrijas galvaspilsētā Vīnē 5. oktobrī pirmoreiz pēc Covid-19 pandēmijas klātienē notika naftas eksportētājvalstu apvienības OPEC+ nozares ministru tikšanās, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums, ka apvienības valstis, sākot ar novembri, samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā

Talonu ēra atgriežas © DIENA

Neskaitāmas problēmas piedzīvojis kārtējais Rīgas "pārmaiņu koalīcijas" iedzīvotāju pacietības daudzuma mērīšanas eksperiments – nu jau viennozīmīgi bēdīgu slavu ieguvusī IT platforma Pusdienlaiks.lv, kuras primārais un faktiski vienīgais uzdevums ir nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu skolās un bērnudārzos apmaksas procesu.

Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā (ES) jābūt tādai, kas "ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi". To šoruden ir paziņojis Eiropas Parlaments (EP), kas septembrī pieņēma Direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu ES. Iecerēts, ka dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.

Sestdien notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātu pretrunīgumu parādīs jau tuvākais laiks.

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t. s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to iznākuma savukārt lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.

Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.

Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.

Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

Šodien