Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vajag mūsdienīgus uzņēmumus © DIENA

Finanšu ministrija šonedēļ paziņoja, ka saskaņošanai tiek virzīti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šie grozījumi ir ietverti likumprojekta Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam pavadošajos dokumentos.

Revolucionārie sociālisti © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.

Vislabākā sistēma neglābs no tumsonības © DIENA

Ikvienam normālam cilvēkam, noklausoties no difterijas mirušā četrgadnieka vecāku versiju par notikušo, bezpalīdzīgām skumjām pievienojas dusmas un vēlme, lai šis bezjēdzīgais pieaugušo pašiedomāto principu dēļ nestais upuris sabiedrībai un par veselības aprūpi atbildīgajiem kaut ko iemācītu.

Drošība – aktualitāte Eiropā © DIENA

Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.

Ietekme globālā mērogā © DIENA

Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietējā šiītu islāmistu kustība Hezballah.

Vāja, bet nekrīt. Kāpēc? © DIENA

Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērtējumos. Arī mani kolēģi Dienā valdībai visai šerpi pārrullēja pāri, to tā arī nosaucot – par visu laiku vājāko.

Iestāties par latviešu valodu © DIENA

Temats par latviešu valodu un citām valodām mūsu sabiedrībā tiek aktualizēts laiku pa laikam, turklāt bieži tad, kad tuvojas vēlēšanas vai pavīd izmaiņas likumos un noteikumos.

Putni spēj to, ko nespēj krievu drons © DIENA

Ja kādam pēc neveiklās izgāšanās ar lēmumu nenotriekt bruņoto krievu dronu bija labticīgas šaubas, vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītā asā kritika ir pamatota vai tomēr mūsu armijas komandieri un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) rīkojās pareizi – vienkārši plašām tautas masām tas nav ne izprotams, ne izskaidrojams, ne izpaužams, tad otrdien bars, pēc loģikas spriežot, nedraudzīgi noskaņotu putnu šīm naivajām iedomām pielika treknu punktu.

Austrija vēlēšanu priekšvakarā © DIENA

Gada 29. septembrī Austrijā notiks Nacionālās Padomes (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanas, par kuru uzvarētāju pirmoreiz valsts vēsturē acīmredzami kļūs nacionāli konservatīvā Austrijas Brīvības partija (Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).

Vai valdība nesašūposies? © DIENA

Septembra vidū apritēja gads, kopš darbu sāka pašreizējā valdība, ko vada Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).

Debates bez uzvarētāja? © DIENA

Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.

Drona krīzes politiskā trajektorija © DIENA

Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.

Nebeidzamie eksperimenti © DIENA

Jaunais mācību gads tikko sācies, taču jau tagad skaidrs, ka tas līdzi nes ne tikai aizvien aktuālo pedagogu deficītu, kas attiecīgi rada galvassāpes gan skolu vadībai, gan skolēniem, bet arī diezgan satraukumu par izglītības nozares politikas plānotāju jaunajiem eksperimentiem ar skolēniem.

Makrona kārtējais manevrs © DIENA

Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.

Komunikācija mūsu laikos © DIENA

Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.

"Labsirdīgais" drons © DIENA

Brīvdienās Latvijas teritorijā ielidojušais un Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas bezpilota lidaparāts jeb drons, kurš, kā beigās tomēr izrādījās, bijis aprīkots ar sprāgstvielām, radījis sabiedrībā ļoti daudz jautājumu, uz kuriem speciāli sasauktajā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības preses konferencē diemžēl skaidras un viegli saprotamas atbildes saņemt neizdevās.

Ankaras kārtējie manevri © DIENA

Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.

Diskutablā patvertņu tēma © DIENA

Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)

Būt izglītotiem un gudriem © DIENA

Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.

Varas partiju katastrofa © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.

Briškena & Co rēbusi © DIENA

Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.

Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)

Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.

Tikai trīs dienas mūs šķir no jaunā mācību gada sākuma. Kādam tas būs pirmais gads bērnudārzā, kādam skolā – 1. klasē vai pirmajā vidusskolas trīs gadu posmā, vēl kādam – pirmais gads kādā no augstākās izglītības posmiem. Katram savs, bet visiem kopā – pozitīvi saviļņojošs, varbūt arī mazliet biedējošs, taču vienlaikus – ļoti gaidīts.

Patlaban valsts budžeta gatavošanu raksturo diskusijas par nepieciešamību taupīt visdažādākajos veidos.

Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) līderis Fumio Kisida izšķīrās par daudziem negaidītu soli – viņš paziņoja, ka nebalotēsies uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.

Laikā, kad, veidojoties nākamā gada valsts budžeta pirmajām aprisēm, sākam apjaust to, cik daudz, bet patiesībā maz varēsim atļauties finansēt akūtās vajadzības ikvienā jomā, "katliņš sācis mutuļot" saistībā ar topošā apvienotā sabiedriskā medija valdes plānotā atalgojuma apjoma adekvātumu.

Ideja mazināt darba devējam veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju otrajā līmenī nu gan ir tā, kuru mūsu politiķiem vajadzētu rūpīgi apdomāt vēlreiz.

Savā ziņā savdabīgu notikumu piedzīvojām šonedēļ, kad Finanšu ministrija (FM) pēkšņi pasākuma norises dienas agrā rītā atcēla nedēļas sākumā izziņoto patiesībā nozīmīgo preses konferenci, kurā ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins bija paredzējuši informēt par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju.

Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas nacionālā konventa ārējo spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka konvents spēs palielināt atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu Kamalai Harisai.

Šodien