Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.
Iepriekšējās nedēļas vidū Lielbritānijas
premjerministrs Riši Sunaks vairākumam britu negaidīti paziņoja par
parlamenta apakšpalātas atlaišanu 30.
maijā un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā.
Vakar (pēc vietējā laika) Francijas aizjūras teritorijā Jaunkaledonijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons, cerot, ka viņa klātbūtne spēs apturēt arhipelāgā jau vairāk par nedēļu ilgstošos vardarbīgos protestus.
Pērn bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), secināts Centrālās statistikas pārvaldes pētījumā. Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Asā diskusija saistībā ar Latvijas sabiedriskā medija, precīzāk – Latvijas Televīzijas (LTV), lēmumu rīkot LTV7 kanālā un portālā rus.lsm Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu publiskās debates krievu valodā pārgājusi jaunā stadijā.
Irānas prezidenta Ebrahima Raisi (un
vairāku nozīmīgu viņu pavadošo
politiķu) traģiskā bojāeja helikoptera
avārijā pakāpeniski atstās ietekmi uz
Teherānas iekšpolitiku un ārpolitiku.
Mūsu valsts ekonomikā bija
tāds periods, kad tika
uzskatīts, ka vienīgi privātais
sektors, kas strādā konkurences apstākļos un ir
spiests pielāgoties brīvajam
tirgus, spēj nodrošināt kvalitatīvu sniegumu,
ņemt vērā sabiedrības prasības un sekmēt
Latvijas augšupeju.
Krievu valoda piecdesmit gadus
Latvijā bija okupācijas valoda,
kurā centās salauzt, pakļaut un
rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit
gadus – galvenais simbols un
protesta forma tiem, kuri ir
nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina
vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds
maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts
sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot,
ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu
debatēm jānotiek arī krievu valodā.
Piektdien noslēdzas Krievijas
līdera Vladimira Putina divas
dienas ilgā oficiālā vizīte Ķīnā,
kura vienlaikus bija arī simbolisks
viņa pirmais brauciens uz ārvalstīm pēc piektās pārvēlēšanas
valsts vadītāja amatā un inaugurācijas.
Varbūt iepriekšējās reizēs nebiju pamanījis, bet šķiet, ka šogad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas politiķu un viņu partiju acīs ieguvušas krietni būtiskāku nozīmi.
Līdztekus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kuras norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam un kurās vērā ņemami panākumi tiek prognozēti labējiem un arī eiroskeptiskas ievirzes politiskajiem spēkiem, apvienotās Eiropas sevi par progresīvu dēvējošo daļu drīzumā gaida vēl viens pārdzīvojums – Ungārijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES).
Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.
Politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei uzliesmojušas vēl vienā apvienotās Eiropas dalībvalstī – ar savu neitralitāti zināmajā Austrijā.
Aizvakar Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sociālajā vietnē X dalījās ar savām pārdomām par iemesliem, kādēļ Latvijas mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir maz vietējās izcelsmes produktu.
Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmanis nāca
klajā ar deklarāciju par nāciju
sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).
Pēc piecu gadu pārtraukuma vizītē Eiropas valstīs ir ieradies Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs, kurš jau paviesojies Francijā (Eiropas Savienības šobrīd vadošajā valstī), bet tagad dodas uz savu ieinteresētību sadarbības ar Pekinu paplašināšanā neslēpjošajām Serbiju un Ungāriju.
Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.
Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijā nesen tika
spriests par atteikšanos no krievu
valodas kā otrās svešvalodas
vidusskolās, un kārtējo reizi
atklājās, ka valodu tēma tiek
uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt
3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)
Daļā Lielbritānijas 2. maijā ir gaidāmas pašvaldību jeb vietējās vēlēšanas, kuras konservatīvo neveiksmes gadījumā draud ar problēmām britu premjeram Riši Sunakam. Tostarp, kā vēsta izdevums Financial Times, ekspremjeru Borisa Džonsona un Lizas Trasas atbalstītāji gatavo Sunaka atstādināšanu no amata.
Jaunās Vienotības toreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars 12. Saeimas vēlēšanu naktī uzstājīgi lūdzis IT kompānijai SOAAR, kura gadiem ilgi gādāja par vēlēšanu tehnisko norisi, lai tās vadītājs Renārs Kadžulis sagroza vēlēšanu rezultātus, izglābjot partijas toreizējo līderi Solvitu Āboltiņu no nepārvēlēšanas Saeimā.
Absolūtā triecientempā valdībai un Saeimai "cauri tika izdzīti" grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Birokrātiskajā likumu valodā tas skan: piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar valdības lēmumu un atsevišķu Saeimas lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.