Sezonālā realitāte
Reizē, kad vēlies būt nemanāms un ielūkoties citu cilvēku dzīvē, civilizācija izzūd un tu tiec konfrontēts ar paša bailēm no šausmu filmām
Blogs
Viskvēlākie sveicieni, skūpsti un nopūtas
Siltumnīca ir efektīga, globāli populāra metafora. Tā vienlīdz labi der gan iznīcinošas katastrofas draudu, gan ideālu izdzīvošanas apstākļu ilustrēšanai. Tā ir vieta, kurā meklēt eksotiskus ziedus, kādu citur vairs nav, un tā ir iluzori droša, patronizējoša, pat freidiska vieta, kura savus stādus nelaiž ārā. Tā ir ļoti ietilpīga metafora, un tā ir arhitektoniska!
Dejā nav pieaugušo
Mazliet pārspīlēju, bet dejā nav pieaugušo. Dejas notikumu ir daudz, arī izvēle ir gana plaša – no vērienīgiem baleta iestudējumiem līdz laikmetīgās dejas monoizrādēm. Taču tik un tā dejotājus īsti par pilnu neņem.
Biļetes pārdotas
Ievērojamais maestro Vladimirs Fedosejevs atkal ieradies Rīgā. Viņš diriģēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertu 14. maijā
Manšejetnāsera puķes
Ja gribi skaidri saskatīt saules gaismu, vispirms izberzē acis – III gadsimtā teicis koptu kristiešu bīskaps Svētais Atanāzijs no Aleksandrijas. Aprīlī viņa vēstījums ieguva jaunu formu – tas ir iešifrēts gleznojumā, ko uz Kairas Manšejetnāsera rajona 50 ēku sienu fragmentiem radījusi grafiti mākslinieku grupa tunisieša eL Seed vadībā.
Teilore Svifta
Jāatzīstas, ka sākotnēji biju iecerējis sleju par citu tēmu, taču no rīta, brokastojot un skatoties MTV, nolēmu, ka jāuzraksta par Teilori Sviftu
Pelēkā pasaka
Aprīļa beigas. Ainava aiz loga vēl ir neizteiksmīga kā gleznotāja molberts, kā Renuāra iekšupvērstais skatiens mirkli pirms krāsām.
Ģēniji un klavieres
Kā gan laikā, kad citās Latvijas pilsētās baudām mūziku uz izciliem instrumentiem, tāds stāvoklis ieildzis Latvijas valsts galvaspilsētas galvenajā koncertvietā?!
Uzvārda spēks
Kannu kinofestivāla ietekme gadu garumā ir pieņēmusies spēkā, gluži tāpat kā filmu veidotāju vēlme būt piederīgiem šim forumam
Mirušo mantas
Savu tēva tēvu neesmu redzējis – pirms man izdevās aizķerties mammas vēderā, viņš slēpojot siltā marta dienā pakrita un vairs nepiecēlās. Līdz ar to es veidoju priekšstatu par vectēvu, pētot viņa skapja saturu jeb – citiem vārdiem – rakājoties miruša cilvēka mantās.
Kļūda un dzīvība
Paviršība nav akceptējama, taču perfekcija vien arī nav māksla. Mākslai nepieciešama dzīvība, brīvība un lidojums
Formu alķīmiķe
Ir divas reizes gadā, kad rakstīt ir grūti, jo ir tik daudz, par ko rakstīt. Rakstniekam jāprot rakstīt, kad nerakstās, kad nav nekā, kad ir tukšums, kad sāp, kad ir auksti, kad karsti, kad patīk un arī kad nepatīk, kad citi atpūšas un tā tālāk.