Brexit atbalstītāji pirmdien uzsākuši kampaņu finanšu ministra Filipa Hamonda gāšanai, apgalvojot, ka viņš iesaistījies sazvērestībā nolūkā apturēt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Cenšoties atspēkot kritiku, ka Lielbritānijas valdībai nav vienotas Brexit stratēģijas, divi ietekmīgi ministri, kas šai jautājumā pārstāv atšķirīgus viedokļus, svētdien nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu laikrakstā Sunday Telegraph, atzīstot, ka Apvienotajai Karalistei nepieciešams ierobežots pārejas periods, lai izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nenestu pārāk krasas pārmaiņas sabiedrībai un uzņēmējiem.
Ar Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes locekli Oliveru Bramvelu, valdes priekšsēdētāju Kameronu Grīvsu un viņa vietnieku Robertu Kirkupu par Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām, kā arī to, kas traucē ārzemju uzņēmējiem Latvijā, sarunājās Raivis Vilūns.
Lielbritānija turpinās maksāt Eiropas Savienībai (ES) par ilgtermiņa projektiem arī pēc izstāšanās no bloka, paziņojis ES budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters Etingers.
Lielbritānija ir gatava maksāt Eiropas Savienībai (ES) līdz 40 miljardiem eiro lielu izstāšanās rēķinu, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, svētdien ziņo britu laikraksts Sunday Telegraph.
23 Eiropas Savienības (ES) pilsētas paudušas gatavību uzņemt divas bloka struktūras, kas šobrīd atrodas Lielbritānijā, bet kurām Apvienotā Karaliste Brexit dēļ ir jāpamet, otrdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).
Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē brīdinājis, ka sarunas par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas turpmāko tirdzniecību varētu tikt atliktas līdz decembrim, jo Londona kavējot progresu jautājumā par tā saukto izstāšanās rēķinu, ceturtdien pavēstījuši diplomāti.
Lielbritānijas valdība varētu pieļaut brīvu pārvietošanos no Eiropas Savienības (ES) arī Brexit pārejas laikā, kas būtu nozīmīgs pagrieziens Londonas pašreizējos plānos, piektdien ziņo vairāki britu laikraksti.
Lielbritānijas Liberāldemokrātiskā partija par savu jauno līderi izraudzījusies ekonomistu Vinsu Keiblu, kurš vēl nesen paudis pārliecību, ka Brexit var arī nenotikt.
Eiropas Savienības (ES) sarunvedis Brexit jautājumā Mišels Barnjē ceturtdien paziņojis, ka ES no Lielbritānijas cer sagaidīt lielāku skaidrību par šīs valsts nostāju ar izstāšanos no bloka saistītos jautājumos, tostarp ES valstu pilsoņu tiesību jautājumos, kā arī jautājumā par tā dēvēto "šķiršanās līguma" summu jeb 60 miljardiem eiro, kas Lielbritānijai jāatmaksā ES budžetā, vēsta BBC. Par to Barnjē paziņoja preses konferencē, noslēdzoties sarunu otrajai nedēļai.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien mudināja savas valdības ministrus izrādīt "spēku un vienotību", kas ir nepieciešami valstij, savukārt diskusijas risināt privāti.
Vairāk nekā gadu pēc tam, kad Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja, ka valstij jāpamet Eiropas Savienība, Lielbritānijas un ES pārstāvji beidzot sākuši formālās sarunas par Brexit, vēsta BBC. Pirmajā tikšanās reizē jūnijā britu valdības Brexit sekretārs Deivids Deiviss un ES sarunvedis Mišels Barnjē tikai apmainījās ar dāvanām un nonāca pie kopīga secinājuma, ka viņiem priekšā stāv sarežģītu problēmu kalns, kurš jāpārvar pirms Apvienotās Karalistes formālās izstāšanās no ES 2019. gada 30. martā. Šonedēļ četru dienu laikā paredzētas konkrētas sarunas atsevišķās grupās, koncentrējoties uz četrām galvenajām jomām.
