Latvijas kā mazas un visai atvērtas ekonomikas attīstībā viens no būtiskākajiem faktoriem, iespējams, pat galvenais, ir kopējās globālās tendences. Pateicoties tam, ka tās bija labvēlīgas, ļaujot kāpināt vietējās ražošanas un eksporta apjomus, pagājušā gada beigās izdevās pārvarēt vairākus ceturkšņus vērojamo mūsu valsts ekonomisko atdzišanu. Arī šogad pasaules fons bijis labvēlīgs, par spīti bažām, kas saistītas ar dažādiem politiska rakstura jautājumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece izsaka viedokli, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās un izaugsmes temps nākamajā gadā būs līdzīgs tam, kāds ir šogad. "Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aug, piedāvājot iespējas mūsu eksportētājiem. Globālo izaugsmi veicina pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, kas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības kāpumu," skaidro tautsaimniecības speciāliste.
Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma veidotajā Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar gadu iepriekš, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām. 2015.-2016. gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014.-2015. gadā - 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41 un 29.
Pēc tam, kad gada pirmais ceturksnis salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn Latvijai vainagojies ar 4% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, arī nākamie mēneši izcēlušies ar aktivitāti rūpniecībā un būvniecībā, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma tempu kāpumu.
Iepriekš vērojamā tautsaimniecības atdzišana un dažādi ģeopolitiskie izaicinājumi likuši izteikt pesimistiskas prognozes par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tagad situācija mainās, un prognozēs ieskanas optimistiskas notis.
Ziņu aģentūras Bloomberg sastādītajā pasaules tautsaimniecību bezdarba un inflācijas līmeņa antitopā Misery Index trešo gadu pēc kārtas pirmajā vietā ierindojusies Venecuēla, savukārt Latvija 65 valstu sarakstā pakāpusies no 27. uz 18. vietu un dala to ar eirozonu.
Patlaban Baltijas valstīs tautsaimniecības ekspertu komentāri vedina domāt, ka ekonomisko procesu virzība arī šogad varētu būt labvēlīga tam, lai iedzīvotāju maciņu biezums palielinātos.
Ir laikus jāķeras pie valsts budžeta izstrādes procesa pārskatīšanas, lai 2017.gadam tiktu pieņemts budžets, kas radītu stabilu pamatu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Pārtikas ražotāju nedienas saistībā ar Krievijas tirgu, ne pārāk veiksmīgā Liepājas metalurga (tagad KVV Liepājas metalurgs) darbības atsākšana un aizvien lielā ienākumu nevienlīdzība daudziem varētu radīt iespaidu, ka ekonomiskā izaugsme valstī apstājusies.
Septembrī pēc īslaicīga krituma augustā atkal audzis preču eksports, tomēr tas noticis, pateicoties galvenokārt ļoti labās graudu ražas eksportam, kas arī turpmāk balstīs tautsaimniecības izaugsmi, aģentūrai LETA atzina AS Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Imigrantu masveida pieplūdums pozitīvi atsauksies uz viņus uzņemošo valstu tautsaimniecību, intervijā radiostacijai RTL apgalvojis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.
Pieprasījums pēc izglītības jomas un uzņēmējdarbības sadarbības arvien pieaug, un katrs pasākums, kas stiprina saites starp zinātni un tautsaimniecību, ir ļoti svarīgs, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.