Šā gada oktobrī ārvalstu zāļu ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši 53 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati. Tikmēr cenas samazinājums deklarēts vien 16 zālēm. Cenu pieaugums šiem medikamentiem svārstās no 1,04% līdz pat 91,76%.
Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) Ārvalstu investoru komiteja informējusi ministru prezidenti Eviku Siliņu par nolūku vērsties Eiropas Komisijā, jo Latvija, pieņemot jauno zāļu uzcenojuma modeli, var būt pārkāpusi starptautiskās saistības.
Veselības ministra Hosama Abu Meri virzītā zāļu tirgus reforma, kas vakar, 16.jūlijā, neskatoties uz dažādu veselības aprūpes nozaru un pacientu organizāciju plašajiem iebildumiem un priekšlikumiem, apstiprināta valdībā, Latvijas tirgū vēl vairāk nostiprinās ārvalstu farmācijas kompāniju ietekmi un palielinās Latvijas atkarību no zāļu importa un starptautisko farmācijas gigantu labvēlības. Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) pauž nožēlu, ka viena ministra politiskie ultimāti un solījumi valdībā novērtēti augstāk, nekā visu Latvijas iedzīvotāju un pacientu vajadzības.
“No tā, kur tu dzīvo, nedrīkstētu būt atkarīgs, vai tu dzīvo vai mirsti,” pagājušajā gadā teica ES veselības komisāre Stella Kirjakidesa. Tomēr miljoniem eiropiešu nav pieejamas kādas zāles, kas glābj vai paildzina mūžu citās Eiropas valstīs. Izmeklēšanā atklājās, ka sešās ES valstīs trūkst katrs ceturtais no 32 analizētajiem svarīgajiem medikamentiem.
Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde, pārstāvot farmācijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, akcentēja būtiskus jautājumus, kuriem nekavējoties vajadzīgs risinājums, lai krīzes situācijā aptiekas varētu produktīvi funkcionēt kā kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa.
Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.
Lai arī Covid-19 pandēmija šķietami ir pagājusi, tā aiz sevis ir atstājusi daudz mājasdarbu un mācību. Viena no tām – Latvija nevar paļauties, ka nestandarta situācijās ātri saņemsim pacientiem nepieciešamās zāles vajadzīgajos apjomos un termiņos. Tā kā mūsu valsts tirgū aptuveni 95% medikamentu tiek importēti un tajā pārliecinoši dominē ārvalstu ražotāji, šis jautājums iegūst pavisam citu līmeni un aktualitāti, ņemot vērā arvien pieaugošo saspīlējumu pasaulē. Piegādes ķēžu traucējumu dēļ jau pandēmijas laikā nebija pieejamas daudzas būtiskas un neaizvietojamas zāles. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu būt droši, ka medikamenti būs pieejami arī X stundā, ir pēdējais laiks risināt jautājumu par valsts zāļu rezerves fonda izveidi. Diemžēl tā vietā, lai radītu Latvijā medikamentu rezervju sistēmu un izstrādātu algoritmu to pieejamībai ārkārtas situācijās, politiskajā dienaskārtībā nonāk īstermiņa risinājumi, kas patiesībā rada papildu riskus mūsu valsts zāļu apgādes un pieejamības sistēmai.
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) ir vērsusies pie aizsardzības ministra raizēs par kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un nodrošināšanas iespējām Latvijā, informē asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.
