Politiskās kaislības Gruzijā, jāatgādina, valdīja visa pagājušā gada garumā – tas bija vēlēšanu gads. Gruzijas parlamenta vēlēšanas notika pērn 26. oktobrī un bija pirmās, kuras risinājās, jau vadoties pēc 2017. gadā apstiprinātajiem grozījumiem vēlēšanu likumā. Atbilstoši tiem 150 parlamenta deputātu mandāti tika sadalīti nevis jauktas vēlēšanu sistēmas ietvaros (kad aptuveni puse mandātu tiek sadalīta pēc partiju sarakstiem, bet otra puse – vienmandāta vēlēšanu apgabalos), bet gan tikai starp 5% barjeru pārvarējušajiem partiju vai to apvienību sarakstiem.
Turklāt interesanti – lai gan pārmaiņas vēlēšanu likumā savulaik tika veiktas pēc pie varas (kopš 2012. gada) esošās partijas Gruzijas sapnis iniciatīvas, tās par sev izdevīgām pirmām kārtām uzskatīja tieši opozīcija. Kādēļ? Jo trijās iepriekšējās vēlēšanās ievērojams pārsvars pār konkurentiem vienmandāta vēlēšanu apgabalos bija spējis nodrošināt Gruzijas sapnim pārliecinošu vairākumu parlamentā. Pēc izmaiņām opozicionāri neslēpa cerības, ka varas partijai šīs priekšrocības vairs nebūs.
NESAMIERINĀMI IENAIDNIEKI
Tomēr fakts, ka parlamenta vēlēšanas notiek jau pēc jaunas kārtības, bija tikai nianse. Galvenais šajā gadījumā bija tas, ka valsts jau gandrīz gadu pirms vēlēšanām dzīvoja protestu un politiskā saspīlējuma apstākļos. Cēlonis tam bija opozīcijas sašutums par Gruzijas sapņa vadītās valdības atteikšanos viennozīmīgi atbalstīt Krievijas agresijas dēļ cietušo Ukrainu un pārtraukt visus ekonomiskos sakarus ar Maskavu.
Sava veida lūzuma punkts, pēc kura protestu kustība kļuva īpaši aktīva un vērienīga, bija pērn maijā Gruzijas sapņa virzītais un pieņemtais likums par ārvalstu aģentiem. Opozīcija apsūdzēja varas partiju autoritārismā, prokrieviskumā un pēc Krievijas parauga izstrādāta likuma pieņemšanā, lai izmantotu šo likumu cīņai ar saviem pretiniekiem. Savukārt Gruzijas sapnis visas apsūdzības noliedza un attiecībā uz likumu par ārvalstu aģentiem norādīja, ka tas veidots nevis pēc Krievijas, bet līdzīga ASV likuma parauga (ASV šāds likums tika pieņemts jau 1939. gadā) un ka līdzīgas likuma normas esot spēkā vai atrodas apspriešanas procesā vēl virknē citu rietumvalstu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. - 16. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!