Amerikas Savienoto Valstu un to kaimiņvalsts Kanādas attiecības savā ziņā sāk līdzināties tieši pirms 30 gadiem, 1995. gada sākumā, uz ekrāniem iznākušās Maikla Mūra filmas – politiskās satīras Kanādiešu bekons – scenārijam. Tā ietvaros bija apspēlēts sižets, kā uzņēmīgi ļaudis mudina ASV prezidentu sākt karu ar Kanādu, kurā valda "sociālisms" (bezmaksas veselības aprūpe u. c.), kas apdraud amerikāņu dzīvesveidu, un kura "ir sakoncentrējusi" tiešā ASV robežas tuvumā 90% savu iedzīvotāju, kas liecina par gatavošanos iebrukumam Savienotajās Valstīs.
Filma, jāpiebilst, neizpelnījās nedz plašas publikas, nedz kritiķu atzinību, tomēr politiskā kino un satīras cienītāju vidū tika labi novērtēta un šā iemesla dēļ nav aizmirsta. (Piemēram, populārajā multiplikācijas seriālā Dienvidparks atainotais ASV un Kanādas konflikts ir paņemts no šīs filmas.) Šobrīd Kanādiešu bekons piedzīvo sava veida renesansi – gana daudzi velk paralēles starp Mūra radīto "absurda teātri" un mūsdienu situāciju. Savukārt kanādiešu vidū izplatījies joks, ka nevis tie kļūs par ASV 51. štatu, bet ASV būs Kanādas 11. province.
AR NESKAIDRIEM MĒRĶIEM
Pašreizējā situācija ir tāda, ka ASV prezidents Donalds Tramps jau savā priekšvēlēšanu kampaņā neslēpa vēlmi redzēt Kanādu kā 51. ASV pavalsti. Tiesa, nav saprotams, cik lielā mērā viņa paziņojumi par šo tēmu tiešām atspoguļo Trampa un viņa komandas nodomus un cik tiek uzskatīti vien par veidu, kā izdarīt spiedienu uz kaimiņvalsti un panākt no tās Trampa administrācijai vēlamo lēmumu pieņemšanu.
Kas attiecas tieši uz paziņojumiem par vēlmi redzēt Kanādu ASV sastāvā, solot tai ekonomiskas priekšrocības, kā arī neatlaidīgi dēvējot nu jau bijušo Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par "diženās Kanādas pavalsts gubernatoru" (šāda ir tradicionāli pieņemtā ASV pavalstu gubernatoru uzruna), tad tie nav radušies gluži no nekurienes. Vēsturiski šī ideja vienmēr bijusi tuva "tēvu dibinātāju Amerikas" piekritējiem, kuri uzskata, ka valsts pamatlicēju sāktais (divi seni, neveiksmīgi kari ar britu impēriju, cenšoties pievienot ASV vispirms Kvebeku, bet pēc tam Kanādu, turklāt otrajā no tiem britu karaspēks, jāatgādina, nodedzināja Balto namu) beidzot ir jānoved līdz galam. Pārāk daudz šī uzskata piekritēju Savienotajās Valstīs gan nav, taču viņi visi ir kaismīgi Trampa atbalstītāji, un var pieņemt, ka runas par Kanādas pievienošanu ASV ir sava veida reveranss šai vēlētāju daļai.
Tāpat šī ideja patīk daļai amerikāņu izolacionistu jeb Monro doktrīnas piekritēju. Viņi uzskata, ka ASV nav jāiejaucas pārējās pasaules lietās, taču pilnībā jākontrolē Amerikas kontinents. Saskaņā ar šo redzējumu Kanāda – tās ir lielas teritorijas, lieli apjomi energoresursu un izrakteņu, kā arī piekļuve Arktikai. Tādēļ ir "tikai racionāli", ja tas viss nepastarpināti tiek kontrolēts no Vašingtonas. Tiesa, šāda viedokļa piekritēji ir mazākumā arī amerikāņu izolacionisma atbalstītāju vidū, taču viņi visi atkal ir Trampam uzticami vēlētāji.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!