Vispirms jāpaskaidro, ka, lai arī ASV prezidenta politiskie pretinieki un kritiķi mēdz dēvēt viņa lēmumu par pēkšņu, nepārdomātu, šokējošu un apzīmēt vēl citiem līdzīgiem vārdiem, tādi apzīmējumi ir nevietā un arī šokējošs tas ir tikai tiem, kuri līdz pat pēdējam brīdim neticēja, ka Donalds Tramps tiešām izšķirsies par šādu soli. Vai, precīzāk, tiem, kuri nebija pievērsuši īpašu uzmanību Trampa un viņa atbalstītāju priekšvēlēšanu kampaņas saturam.
PAREDZAMA RĪCĪBA
Solījums radikāli palielināt ievedmuitas ārvalstu precēm būtībā bija Trampa priekšvēlēšanu kampaņas galvenais elements un stūrakmens, uz kura balstās ja ne gluži visa, tad vismaz lielākā daļa viņa tā dēvētās MAGA (Make America Great Again/Padarīt Ameriku atkal diženu) programmas. Pamatots tas tiek ar to, ka ASV pēdējos gadu desmitos dažādu iemeslu dēļ ir vispār bez vai ar nelielām ievedmuitām atvērušas savu tirgu lielam skaitam pasaules valstu, kurās turpretim joprojām ir spēkā ievedmuitas un dažādas citas tirdzniecības barjeras amerikāņu precēm. ASV – pasaulē lielākā un bagātākā patēriņa tirgus – beznodevu atvēršana ārvalstīm notika gan, lai ekonomiski atbalstītu sabiedrotos aukstā kara periodā, gan piesaistītu Rietumiem (faktiski ASV) dažādas trešās pasaules valstis. Savukārt laika posmā pēc aukstā kara beigām – tas jau bija saistīts ar liberālās globalizācijas jēdzienu. Tāpat ASV tirgus tika atvērts atsevišķu starpvalstu vienošanos dēļ, kā daļa no plašākiem līgumiem utt.
Ieguvumi no šādas tirgus atvēršanas, kurus arī patlaban uzsver liberālās globalizācijas atbalstītāji, protams, ir ievērojams starptautiskās tirdzniecības uzplaukums, iespēja daudzām pasaules valstīm jūtami paaugstināt labklājības līmeni, kā arī milzīgi apjomi ASV iedzīvotājiem pieejamu lētu preču.
Tomēr medaļai ir arī otra – negatīvā – puse, kuru savukārt uzsver Tramps un
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. - 16. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!