_
Kā otras mājas
Jūrmalas sociālās aprūpes centrā, kas jaunajās telpās Kauguros durvis vēris pērn, zem viena jumta atrodas dienas centrs bērniem ar invaliditāti, pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem. Senioriem šeit ir iespējas darboties rokdarbu pulciņā, apmeklēt vingrošanas nodarbības (katru dienu vingro sešas grupas) vai svešvalodu pulciņus (kādā no piecām valodām - angļu, krievu, latviešu, itāļu, vācu), apgūt datorprasmes, uzspēlēt galda spēles. Ir savs koris, deju kolektīvs. «Sākotnēji, 2008. gadā atvērot dienas centru, raizējāmies, ka senioru atsaucība nebūs liela, taču ar laiku pārliecinājāmies, ka šajā vecuma grupā ir daudz radošu, atvērtu cilvēku - reģistrējās aptuveni 700 senioru un invalīdu. Telpas kļuva par šaurām, un tagad no 53 kvadrātmetru telpām esam pārcēlušies uz 200 kvadrātmetru plašām,» stāsta Agita Bērzupe.
Pašlaik centru vidēji dienā apmeklē 60-70 senioru, bet esot dienas, kad nāk pāri diviem simtiem. «Seniori te labprāt nāk. Daži jau kā uz darbu - precīzi deviņos no rīta. Te viņiem ir otrās mājas. Vieta, kur nejusties vieniem - jo vientuļo pensionāru ir ļoti daudz, vieta, kur likt enerģiju un izdomu. Bet galvenā saliedētība - dažās no senioru grupām ir patiesi ģimeniskas attiecības, kur viens par otru tur rūpi,» novērojusi Agita Bērzupe.
Viena no vecākajām senioru sporta spēļu dalībniecēm ir Milda Silajeva (81), viņa pārstāv komandu Jokdari un pati smej, ka humors un sabiedriskās aktivitātes palīdz dzīvi uztvert pozitīvāk, taču arī kustībām ir nozīme veselības saglabāšanā: «Jau ceturto gadu divreiz nedēļā apmeklēju vingrošanas nodarbības, bet mūsu klubiņā ar senioriem klausāmies lekcijas par veselīgu dzīvesveidu. Kamēr spēks vēl ir, ar sportu jānodarbojas. Mundrāka sajūta! Bet galvenais - te ir kompānija, ja kādam bēdas, viens otram var palīdzēt. Ne vienmēr jau vajag to materiālo palīdzību, pietiek ar morālo.»
Pārmaiņas vajadzīgas
Šajās sporta spēlēs seniori nav mērķtiecīgi nākuši plūkt uzvarētāju laurus, tomēr komandai Melnās kaijas tā esot būtiska. Komandas dalībnieks Ilmārs Pavasars (74) lepns: «Jau vairākus gadus izcīnām uzvaras dažādās sporta spēlēs.» Taujāts, kāpēc komanda nav, piemēram, Baltās kaijas, Ilmāra kungs teic - tāpēc, ka komandas dalībnieki nākot no pansionāta: «Ir baltās kaijas, tās smukās, bet ir arī puspelēkās un melnās, tās mazliet drūmākas...» Tomēr drūmumam īsta pamata neesot. Savulaik - jaunībā un pusmūža gados - viņš nav ne dziedājis, ne sportojis, ne pievērsies citām sabiedriskām aktivitātēm, bet to visu sācis darīt pirms septiņiem gadiem, pārceļoties uz dzīvi pansionātā. «Aicināja piedalīties, un bija neērti atteikt, jo citi - pat tie, kas ratiņkrēslos, - tomēr sporto. Un arī pārmaiņas no pansionāta ikdienas vajadzīgas - izbraukt, redzēt Latviju, satikt citus seniorus. Mēs sportojam, dziedam. Mani ievilka, un tagad, mūža beigās, piedalos visur. Dzīvē pārmaiņas vajadzīgas vienmēr - esmu apmierināts,» uzskata seniors.
Jāteic, šajās sporta spēlēs ar vienādu punktu skaitu (158) uzvarēja divas komandas - Melnās kaijas un Maija puķes. Par diviem punktiem atpalika tikai Puķītes rozītes. Andris Grabovskis (69), Puķīšu rozīšu komandas vienīgais stiprā dzimuma pārstāvis, smej: «Nesaprotu, kur tie vīrieši palikuši! Bet es starp dāmām jūtos labi - saprotamies. Mani lutina. Te, dienas centrā, nodarbojos ar dejošanu, vairāk laika gan neatliek, jo, kaut esmu pensijā, vēl strādāju. Uzskatu, visiem senioriem ir jāsporto. Cilvēkam ir jākustas līdz pat mūža beigām, tad arī jutīsies labāk.»
Pilsēta visiem
Veselīgas pilsētas statuss Jūrmalas pilsētai šogad piešķirts jau trešo reizi. Kā norāda Jūrmalas domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītāja Dace Riņķe, Jūrmalas dome katru gadu finansiāli atbalsta dažādus veselības veicināšanas projektus: «Pieteikumu ir vairāk nekā iespēju, bet cenšamies kaut mazliet atbalstīt visus, kas vēlas būt aktīvi, iesaistīties sporta dzīvē, un seniori ir no tiem, kam ir vairāk laika un vēlēšanās. Manuprāt, Jūrmalas seniori šajā ziņā ir vieni no aktīvākajiem, viņi tiešām izmanto iespējas un nesēž mājās, gan saņemot veselību veicinošos pakalpojumus, gan piedaloties kultūras pasākumos.» Jūrmalas senioriem ir iespēja bez maksas apmeklēt peldbaseinu, vingrošanas, nūjošanas nodarbības, lekcijas par veselīgu dzīvesveidu Jaunķemeru sanatorijā. Lai šo pakalpojumu varētu saņemt, sociālajam dienestam jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli. Tiesa gan, kāda 61 gadu veca Senioru Dienas lasītāja šopavasar pauda sarūgtinājumu - viņa esot pensionējusies priekšlaikus, taču bezmaksas veselību veicinošās iespējas Jūrmalā esot senioriem no 62 gadu vecuma... D. Riņķe atzīst, ka jebkurš jautājums ir risināms: «Mainoties pensionēšanās vecumam, tamlīdzīgi gadījumi var būt, taču esam atvērti problēmas risinājumam. Ja cilvēks ir pensijā, šis nav tas gadījums, kad vecuma atbilstība jāizvērtē pa mēnesim vai gadam.»
Taču dažādās nodarbībās Jūrmalas pludmalē bez maksas var piedalīties arī pilsētas viesi. Senioru Dienas novērojumi liecina - tieši seniori ir aktīvākie nūjošanas, fizioterapijas, cigun nodarbību zem klajas debess apmeklētāji. «Strādājam, lai nākotnē nodrošinātu iespējami vairāk šo fizisko aktivitāšu pludmalē. Tiklīdz kāda pasākuma organizēšanai nepieciešama telpa, tas kļūst arī par ierobežojumu. Pludmale paver lielākas iespējas. Šogad aicinājām atsaukties pakalpojumu sniedzējus, kuri paši organizētu pasākumus, atsaucība bija liela. Turklāt bez papildu līdzekļu piesaistīšanas. Piemēram, Veselības nedēļas ietvaros pludmalē savas prasmes demonstrēja ielu vingrotāji - bija tik aizkustinoši noraudzīties, kā uz šīm nodarbībām nāca un darbojās līdzi arī vectēvs ar saviem mazdēliem. Tas ir labs piemērs. Strādājam, lai Jūrmala patiešām būtu pilsēta visiem,» uzsver D. Riņķe.
Vairāk informācijas par senioriem pieejamām aktivitātēm: www.jurmala.lv.
Kas senioram jāņem vērā, pievēršoties sportiskām aktivitātēm
Uzklausot pamudinājumus cienījamā vecumā sākt vairāk kustēties, senioram vispirms būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izvērtēt vispārējo veselības stāvokli un ieteiks piemērotāko fizisko aktivitāšu veidu, norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts Pauls Princis.
Ne katram der pašlaik tik populārā nūjošana, turklāt, kā novērojuši speciālisti, iesācēji nereti izmanto nepareizu nūjošanas tehniku, kas cienījamos gados veselībai un pašsajūtai dažkārt vairāk var kaitēt nekā to uzlabot. "Nūjošana ir laba lieta, taču senioriem, kam visbiežāk locītavas nav gana elastīgas, kam ķermenis savilkts, tā var izrādīties par grūtu, jo cilvēks nespēj veikt simetrisku gaitu, bet nūjošana prasa simetriskas kustības un brīvu roku kustību. Nūjot nemaz nav tik viegli," atzīst Princis.
Arī garas soļošanas distances nebūs piemērots sportisko aktivitāšu veids tiem, kas ilgstoši bijuši mazkustīgi vai kam ir vārga kaulu locītavu sistēma. Ja pēc šādas slodzes rodas sāpes un tās nav pārejošas, efekts var izrādīties pretējs - fiziskā slodze nevis palīdzēs atgūt veselību, bet provocēs problēmu saasināšanos.
"Jebkura fiziskā slodze jāuzsāk ļoti uzmanīgi, pakāpeniski, ieklausoties, kā uz to reaģē organisms. Uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar lieko svaru, kam konstatētas deformējošas artrozes. Nepareizi novērtējot savu fizisko stāvokli, pārdroši uzskatot, ka spēj tikt galā ar jebkādu slodzi vai ar to pārspīlējot, var gadīties, ka ne locītavas, ne sirds tai nav gatava. Tāpēc tik svarīgi konsultēties ar ārstu, izvērtēt, kas ir labākais, lai izslēgtu riskantās kustības," iesaka Princis.
Kā vienas no senioru iesācēju veselībai piemērotākajām ģimenes ārsts atzīst ūdens procedūras, nodarbības baseinā, arī vienkāršāko vingrojumu kompleksu un elpošanas vingrinājumus. "Esmu noskatījies, ka, piemēram, Vācijā, par senioriem ieteicamākajām atzīst minerālūdens peldes baseinā. Uzreiz nav jāsāk ar lielām slodzēm. Sākumā vislabāk vingrot, kustēties, ieklausoties iekšējās sajūtās un radinot sevi pie domas, ka es ar sevi strādāju, meklēju savam organismam labāko," mudina Princis.