Pārkaršana ir bīstama
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi iesaka karstā laikā pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties tiešajos saules staros un atgādina, ka pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem. "Karstās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, pusdienlaikā rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā, – no pulksten 11.00 līdz 15.00," stāsta Arita Freimane, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste.
Visbīstamāk ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā ziņā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās.
Bērni var pārkarst, arī guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši atrodoties ratiņos.
Ejot ārpus mājas, ikvienam jāatceras paņemt līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Nav ieteicams lietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos –, bet, atpūšoties pie ūdenstilpēm, nedrīkst aizmirst, ka pārkarsušam cilvēkam ir kaitīgi strauji iet peldēties aukstā ūdenī.
Saules apdegumu risks
Arī tad, ja neesat ieplānojuši speciāli sauļoties, atrodoties ārpus telpām, nepieciešams ādu ieziest ar saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no apdegumiem un samazinātu risku saslimt ar ādas vēzi. Pasaulē arvien pieaug saslimstība ar melanomu, un, kaut gan visvairāk šīs slimības skarto ir Austrālijā, arī Eiropā un Skandināvijā slimība ir ļoti izplatīta, jo cilvēki ceļo un labprāt atpūšas dienvidu zemēs, kur saules starojums ir ļoti intensīvs. Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kurš veidojas no īpašām pigmentu sintezējošām šūnām un var attīstīties ādā, acīs, centrālajā nervu sistēmā, arī zarnu apzarnī kā primārs audzējs. Melanoma ir agresīvs audzējs – ir melanomas veids, kas strauji progresē, ir arī tādi audzēja tipi, kas progresē pamazām, piemēram, 10–15 gadu laikā. Dārznieki, lauksaimniecības darbinieki, makšķernieki var būt pakļauti lēni augošai melanomai, bet tiem, kas strādā iekštelpās un saulē uzturas reti, bet strauji apdeg, ir lielāks risks saslimt ar strauji augošu melanomu, skaidro dermatologs Raimonds Karls. Gaišas un vasarraibumainas ādas īpašniekiem risks saslimt ar melanomu ir lielāks. Ikvienam laiku pa laikam ieteicams apskatīt, kādi veidojumi ir uz ādas. Vismaz reizi dzīvē būtu nepieciešams doties pie dermatologa, lai noteiktu, kāds ir ādas stāvoklis un saslimšanas riski, bet par ādas aizsardzību jārūpējas ikdienā. Katrs saules apdegums palielina risku saslimt ar ādas vēzi, tāpēc no tiem jāizvairās jo īpaši.
Dabiskie līdzekļi – drošāki
Saules aizsarglīdzekļi izveido aizsargbarjeru starp ādu un saules radīto UVA starojumu. Jo lielāks skaitlis pie SPF apzīmējuma, jo spēcīgāka aizsardzība. Liela daļa saules aizsarglīdzekļu satur minerālvielu filtrus, kas atspoguļo UV starojumu, un ķīmiskos filtrus, kas absorbē gaismu, lai āda negūtu saules apdegumu. Jāatceras, ka glītais brūnais pigments arī ir apdegums – āda reaģē uz UV staru iedarbību. Dabīgie filtri ir dabīgie minerāli – cinka oksīds vai titāna dioksīds –, kas spēj nodrošināt plaša spektra aizsardzību – tie pasargā gan no UVB, gan UVA starojuma. Ķīmiskie filtri spēj pasargāt no saules starojuma, taču tie var būt kaitīgi veselībai – ietekmēt endokrīno sistēmu, izraisīt alerģijas, turklāt ir kaitīgi arī apkārtējai videi. Tādas šo filtru sastāvdaļas kā oksibenzons un oktinoksāts ir bīstamas okeāna ekosistēmai un ir galvenais iemesls koraļļu rifu izbalēšanai un izzušanai, tāpēc, piemēram, Havaju salās ir aizliegts tirgot saules aizsargkrēmus ar ķīmiskajiem filtriem.