5200 kilometru no Latvijas

That's an inventive awnesr to an interesting question

J’ai connu une maison comme e7a qui aiabrosbt toute la couleur . De8s qu’on passait le seuil , ne restaient plus que le noir et le blanc , de longs couloirs sombres et des escaliers interminables menant e0 des e9tages menae7ants . Y habitait une fille , maltraite9e par son pe8re .Elle passait constamment du dehors-couleur de rires , au dedans couleur-de pleurs . Et je n’ai jamais pu de9passer le pas de la porte , mes yeux refusant de s’habituer e0 une vie of9 l’on avait e9teint les nuances pour ne garder que la douleur .Que dire de plus ? Que cette fille e9tait ma sœur , qu’elle est un peu morte , et moi un peu en vie .

Nu jā, tēva stādītā ozola sindroms laikam izplēn.latvietim ir jābūt brīvam un ar izvēli, kur dzīvot.Bet lai izvēle rastos , jārāda pasaule no mazotnes.Nedomāju , ka visi muks, bet sajūta, ka varu dzīvot visur ir laba.Diemžēl taisnība, ka latviešiem pasauli parādīt no mazotnes ir pagrūti.Tāpēc aug bērni ar rūpju krunkām pierē, kuras no vecākiem un valdības pārņemtas.

Ar ārzemēs dzīvojošo radinieku atbalstu manai ģimenei izdevās aizceļot uz Tenerifi.Pasakaina vieta.Bet stāsts ne par to.Man burtiski bija šoks.Šoks no tā, kā cilvēki atpūšas.Tā vienkārši - ar ģimeni, bērniņiem , vecmāmiņām, tā ir viņu ikdiena. Man sažņaudzās sirds par mūsu lauku un arī pilsētas bērniem, kas redz tikai noskrējušos vecākus, knapināšanos, knapu galu savilkšanu.Te nav runa par izšķērdību, bet to, ka lielais vairums Latvijas bērnu tieši bērnībā nepiedzīvos to, ko par ikdienišķu dēvē pasaules ļaudis. LOti žēl, jo tieši bērnībā veidojas pasaules uzskats, dvēsele piepildās... Mana maita bija tik lielā sajūsmā, ka pirmajā ekskursijā viņai bira asaras. Kāpēc mēs esam tik ļoti nožēlojami? Mācība - savus bērnus mudinu mācīties un pēc iespējas ātrāk pamest šo valsti.Lai mani mazbērni dzīvo kā cilvēki. Un tagad lamājaties uz nebēdu!

Jā, Tenerife patiesi ir unikāla vieta - klimats un bezstresa dzīves ritms ir kā magnēts, kas liek sēsties lidmašīnā un doties uz mūžīgā pavasara salu atkal un atkal. Janvāra beigās mums, 4 latviešiem, bija iespēja satikties ar vairākiem rakstu varoņiem. Edgaram paldies par sagādātajām "Aires" biļetēm - šovs bija lielisks! Agnesei savukārt paldies par ekskursijām - viss tika noorganizēts ļoti labi (.tenerifeallexcursiones.es). Zane ir cilvēks, kurš dievina savu darbu - paldies par ekskursiju uz La Gomeras salu! Gan jau ar jums visiem tiksimies vēl kādu reizi. Tomēr, lai arī cik labi nebūtu Tenerifē, ceru, ka savu darbu uztversiet kā misiju, pēc kuras paveikšanas reiz atgriezīsieties Latvijā. To novēlu arī visiem mūsējiem, kas dažādu apstākļu vadīti, strādā robežas tajā pusē. Veiksmi!