gads laikrakstam noteikti būs veiksmīgāks nekā šis. Lasītājam pamanāmākas nekā Dienas jaunā mājvieta būs citas laikraksta pārmaiņas - jauni, piemērotāki komplekti, jauns papīrs, jauns dizains, kā arī nacionāli konservatīva ievirze. Turpinot būt sabiedrības spogulis, Diena vēl vairāk koncentrēsies uz cilvēku vajadzībām, īpaši pievēršoties ģimenēm, bērniem un sabiedrības veselībai. Fragments no intervijas ar Gati Madžiņu:Laikraksta Diena galvenais redaktors esi jau pusotru gadu. Vai atceries, cik ilgi domāji, kad tev piedāvāja šo amatu?Domāju dienas divas.Vērtēji piedāvājuma plusus un mīnusus?Nē, patiesībā iekšēji piedāvājumam biju piekritis jau ļoti ātri. Man patīk izaicinājumi, un lielā mērā manu izvēli ietekmēja arī Dienas vēsture. Kad strādāju iepriekšējā darbavietā, Diena bija laikraksts, pēc kura katru rītu skrēju uz kiosku, tā bija savā ziņā ceļa rādītājs ikvienam žurnālistam, spēcīga avīze, kuras tirāža bija pie 200 000 eksemplāru. Ar tādu jaudu jebkuru procesu var pagriezt jebkurā virzienā. Tagad, pirms pārcelšanās uz jaunām redakcijas telpām Andrejsalā, redzam, ka pašreizējās Dienas un Dienas Biznesa redakcijas (attiecīgi ap 70 un 45 darbiniekiem) aizņem vairs tikai vienu desmito daļu ēkas Mūkusalas ielā 15, kuru kādreiz visu apdzīvoja Diena.Man šo darbu piedāvāja Edgars Kots. Izrunājāmies un vienojāmies par mērķiem un darba principiem - esmu strādājis ziņu aģentūrā BNS pie somu akcionāriem pēc Rietumu žurnālistikas standartiem un citādi strādāt nemaz neprotu. Saruna bija ļoti atklāta - ja atceramies, piedāvājuma brīdī fons bija arī biežas redaktoru maiņas Dienā. Mums ir ļoti ambiciozs mērķis: panākt, lai nākamgad avīze nenestu zaudējumus. Darām visu, lai tas tā būtu.Šā pusotra gada laikā, kopš esmu Dienas redaktors, nevienu mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli. Šis ir interesantākais laiks manā radošajā karjerā.Vai drukātās preses sarežģītā situācija pasaulē tevi nebiedēja, uzņemoties Dienas vadību?Man nebija nekādu ilūziju. Nav noslēpums, ka drukātās preses ēra, negribu teikt - noriet, bet mainās par labu internetam. Tomēr starptautiskajos forumos, kuros esmu piedalījies diezgan daudz, izskan viena galvenā atziņa: drukātajai presei nākotne ir, tikai presei jāmainās līdzi laikam. Eksperti un ārvalstu kolēģi ir vienisprātis, kas kritums laikrakstu tirāžās apstāsies. Eiropā dažās valstīs jau ir precedenti, kad kritums bremzējas. Igaunijā, kuras mediju situāciju zinu diezgan labi, centrālajiem dienas laikrakstiem tirāžas ir divas vai trīs reizes lielākas nekā Latvijā. Uzskatu, ka Latvijā avīžu tirgu izkropļoja arī tas, kas notika ar Dienu īpašnieku maiņas skandālu rezultātā 2009.gadā - veids, kā tas notika, iedragāja visas avīžniecības reputāciju. Igaunijā centrālās avīzes metiens ir 60 tūkstoši pie mazāka iedzīvotāju skaita. Igauņi gan ir ideoloģiski viengabalaināka sabiedrība. Latvijā vieni lasa Neatkarīgo, citi žurnālu Ir, un sadrumstalotība ir tik liela, ka viena medija lietotāji otrā medijā rakstīto uzskata par absolūtiem meliem. Ar tik mazu tirgu tas ir slikti.Tikko biju Amsterdamā starptautisko preses izdevēju forumā, tur uzzināju interesantu tendenci - ka drukātās preses lasītājs ir inteliģentāks par vidējo lietotāju citās mediju platformās. Nezinu gan, kā tas ir mērīts, bet tendence rāda, ka lasītājs atgriežas pie papīra. Varbūt tas kļūst stilīgi.Tev ir 38 gadi. Vai tava paaudze avīzes lasa?Mana paaudze - ne.Kā tad tu ceri Dienu attīstīt, ja jaunie nelasa? Avīžniecībai vispār ir vajadzīgs rebrendings. Avīzei jākļūst kā aksesuāram. Biznesa avīzes _Dienas Bizness _atrašanās birojā uz galda jāpadara par modes lietu, veiksmīga biznesmeņa aksesuāru. Piemēram, Igaunijā biznesa avīze ir pelnošākais laikraksts. Tas pats attiecas arī uz dienas avīzi, tai jākļūst aksesuāram, identitātes kodam. Tas, manuprāt, ir vienīgais ejamais ceļš, lai laikraksti izdzīvotu. Konkrēti Dienas kontekstā svarīga ir arī multimedialitāte - neizdzīvos tikai avīze, ir jāattīsta arī portāls. Nav noslēpums, ka Dienai bija vēsturiska iespēja saglabāt mediju līdera lomu, bet tika nokavēta portāla izveide. Nezinu, kāpēc tā notika. Varbūt tobrīd gāja tik labi, ka nepievērsa uzmanību tādam "sīkumam" kā interneta attīstība.Kādus identitātes punktus Diena piedāvās lasītājiem? Tie ir definēti - esam nacionāli konservatīvs laikraksts. Tā ir fundamentāla virziena maiņa no liberālā uz konservatīvo, ar cilvēku centrā. Man gribas, lai mūsu valstī notiekošā procesa galarezultāts ir cilvēku vajadzības. Vērojot politikas procesu, gribas bļaut, redzot, ka tiek runāts par visu ko - par prezidēšanu, par atskaitēm Briselei un tamlīdzīgi -, tikai ne par cilvēku vajadzībām. Man liekas, valdība jāveido nevis tādēļ, lai mēs labi izskatītos Eiropā, bet lai mums visiem būtu labāk dzīvot. Politiķi plēšas par sīkumiem, kļūstot smieklīgi. Man gribas priekšplānā izvirzīt latvieša vajadzības Latvijā. Gribas, lai latvietim, patriotam, tādam cilvēkam, kurš ir atbildīgs un kuram rūp sava ģimene, pilsēta, valsts, Dienā būtu ko lasīt. Es avīzi veidoju pēc sava ģīmja un līdzības un sevi uzskatu par šādu cilvēku. Tāpēc Diena neļaus pašapmierināti murrāt tiem, kas ir un būs atbildīgi par ikviena vajadzībām.Visu sarunu ar Gati Madžiņu lasiet žurnāla Sestdiena 24.-31oktobra numurā!
Dienas galvenais redaktors Madžiņš: Drukātajai presei ir nākotne
Laikraksta Diena vadīšanu Madžiņš sauc par interesantāko posmu savā karjerā un nākamgad lasītājiem sola pievilcīgas pārmaiņas. Šoruden abonēšanas kampaņu Diena sagaida jaunās telpās, no nākamās nedēļas laikraksta adrese ir Andrejostas ielā 2. Maināmies līdzi laikam un aicinām mainīties arī lasītājus - pārcelšanos komentē Dienas galvenais redaktors un Dienas Biznesa galvenā redaktora vietas izpildītājs Gatis Madžiņš, uzreiz piebilstot, ka tos, kuri cerējuši uz Dienas drīzu galu, viņš nevarēs iepriecināt, jo pārmaiņu rezultātā 2015.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.