Pirms gaidāmā čempionāta līdzjutēji nereti vaicā Latvijas izlases spēlētājai Unai Ģērmanei: kādā ekipējumā nākt atbalstīt Latvijas dāmas — ar bungām vai taurēm? «Nekādā gadījumā!» noraizējusies atbild Una, kurai šādos gadījumos nākas izskaidrot kērlinga etiķetes nianses. Kērlings nav ledus hokejs, kur līdzjutēji cenšas radīt pēc iespējas lielāku troksni, lai izsistu pretinieku no līdzsvara. Šis sporta veids vairāk pazīstams kā «šahs uz ledus», tādēļ cīņas laikā nav pieņemts radīt pārmērīgu troksni.
Latvijas līdzjutējiem kērlinga kultūras nepārzināšana būtu piedodama, jo pie mums tas joprojām ir salīdzinoši jauns un mazpazīstams sporta veids. Turīnas olimpisko spēļu laikā kērlinga kopienas sašutumu izraisīja žurnāliste Baiba Strautmane, kas atļāvās paziņot: «Tas ir vienkārši nožēlojami, ka kērlingists skaitās tikpat liels olimpiskais čempions kā, teiksim, biatlonists, kas cīnās uz spēku izsīkuma robežas...» Strautmanei tika izteikts piedāvājums pašai uzspēlēt kērlingu, lai saprastu, ka 20 kg smago akmeņu slidināšana nav nekāda joka lieta. Strautmane tagad stāsta, ka tā arī nav sanācis laika izmēģināt kērlingu un viņa nav kļuvusi par šī sporta veida fani. «Taču esmu gatava atvainoties sportistiem, ko esmu aizvainojusi, un gribu novēlēt veiksmi sacensībās.»
Latvijas sporta līdzjutēji par kērlingu galvenokārt atceras ziemas olimpisko spēļu laikā, kad tas redzams TV ekrānos. Līdz ar kērlinga atgriešanos olimpisko spēļu programmā (1998.gadā Nagano) visā pasaulē strauji palielinājusies interese par šo sporta veidu, un Latvija nebija izņēmums. Sākums bijis grūts un ne bez anekdotiskiem atgadījumiem ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā arēnā, bet nu jau vairākus gadus arī Latvijai ir Eiropas līmenī konkurētspējīga kungu un dāmu izlase. Dāmas pat tikušas pasaules 12 labāko komandu pulkā, kad 2010.gadā debitēja pasaules čempionātā. Latvijas dāmu kvintets no 16. līdz 24.martam atkal piedalīsies pasaules čempionātā, un pirmo reizi šāda mēroga kērlinga sacensības notiks Rīgā. Pasaules čempionātu translēs Eurosport, Kanādas televīzija TSN un Ķīnas sporta kanāls CCTV–5, kā arī Japānas televīzija NHK, tādējādi turnīram būs miljoniem liela auditorija pie TV ekrāniem.
Latvijas izlasē sapulcējusies visnotaļ interesanta kompānija. Divas arhitektes (Zanda Bikše un Iveta Staša–Šaršūne), skaistumsalona īpašniece (Una Ģērmane), kas pati strādā arī par frizieri, personāla daļas vadītāja (Dace Munča), kā arī veselības mācības, sporta skolotāja un sociālā darbinieka izglītību ieguvusī biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns izpilddirektore Ieva Krasta.
Komandas dalībnieces atceras, ka visgrūtākais bija sākums. Četras no piecām dāmām dzīvoja Rīgā, kur tolaik vēl nebija uzbūvēta kērlinga halle. Regulāra braukāšana uz Jelgavas ledus halli nebija viegla, jo pārsvarā hokeja vajadzībām būvētajās hallēs kērlings nav prioritāte. Treniņi sākās pulksten 5.45, bet, lai no Rīgas pagūtu uz treniņa sākumu, izbraukt vajadzēja krietni agrāk.