Viņa bija no meiteņu grupas, kas leģendāro Kaucmindes mājturības institūtu pabeidza pēdējā gadā, pirms to likvidēja uz visiem laikiem. Latvijas pirmās neatkarības laikā Kaucminde bija lieliskas mājasmātes zīmols, garantējot Saimnieci ar lielo burtu. Kaucmindietes dabūja vislabākos vīrus, viņu rīkotie godi tiek pieminēti vēl mūsdienās. Šīs skolas sniegtās zināšanas palīdzēja izdzīvot arī vissarežģītākajā laikā, kad mūsu zemi viena pēc otras plosīja dažādas lielvaras.
Aina Kļaviņa jau labu laiku ir pensijā, svētdien viņa svinēs 90 gadu jubileju. Kļaviņas kundzes dzīves ritums bijis gana ražens: izaudzināts dēls, sarakstītas grāmatas un izskolotas vairākas jaunu saimnieču paaudzes. Tagad viņas grāmatas atkal nāk cieņā, nesen ceļā pie lasītājiem devies atkārtots Pusdienas katrai dienai izdevums.
Sarunājoties ar Ainu, sajūsmina viņas možums, asais prāts un tas, ka viņa vēl joprojām aktīvi seko līdzi valstī un sabiedrībā notiekošajam. Skatās arī TV raidījumus un līksmi komentē: "Ēdiena gatavošanas raidījumus skatos ar prieku, jo ēdienam un pasniegšanai arī ir mode. Tā mainās diezgan ātri. Piemēram, mani kaitina tā makdonalda krāmēšana stāvos, latvieša mute to nepieņem, toties patīk, ka šobrīd vairs nav modē sīkie krikumi, kas jāizgriež. Putniņi ar knābīšiem, burkānu mežģīnes... Cik tur darba un laika vajadzēja!"
Viena no Kļaviņas kundzes grāmatām ir 444 kartupeļu ēdieni, un Aina atzīst, ka no kartupeļiem nekur tālu neesot aizgājusi. "Jūs, jaunie, satraucaties par gūžu līniju, bet pareizi sabalansēts ēdiens neko nenodara. Kad rakstīju un sastādīju 444 kartupeļu ēdienus, ļoti domāju, lai viss būtu sabalansēts. Tur gan man arī viens fušieris gadījies, viena recepte ir tāda, kuru pagatavot nav iespējams... Un es to uzzināju tikai tagad, vecumā! Tā ir, vismaz viens kārtīgs grēks man uz pleciem," smejas Aina.
Lai gan no TV raidījumiem viņa ir lietas kursā par jauniem produktiem, nevar sacīt, ka daudz no jaunā viņas virtuvē būtu ienācis uz palikšanu. "Tas, ka parādās jaunas lietas, ir ļoti labi. Man patika, ka Mārtiņš Rītiņš agrāk iepazīstināja ar jauniem produktiem. Dīvaini ir tas, ka mēs uzreiz metamies otrā galējībā, visu gatavojam no ievestā. Mūsu pašu produkti ir ar tādu potenciālu! Tik ļoti izzināšanas vērti un tik daudzveidīgu recepšu pamatā," saka nopelniem bagātā ēdināšanas meistare.
Kļaviņas kundzei ir skumji, ka mūsdienu Latvijā saglabāts pārāk maz no pirmās republikas mantojuma. "Man žēl, ka viss, kas nācis no Kaucmindes, ir iznīcināts. Zināšanas varbūt ir, nav vairs tā gara. Viss, ko rada šobrīd, ir svešāds un moderns. Saprotu, ka, no vienas puses, tās ir nodevas modei, bet, no otras, ikviena mode ir pielāgojama savām vajadzībām, ja vien ir gars, ideja. Pavārgrāmatas un grāmatas par rokdarbiem raksta ikviens, bet neviens jau vairs nedomā par to, ka to visu vajadzētu savienot ar latvisko garu. Neesmu pret progresu, neesmu pret eklektiku, pret stilu sajaukšanos, bet man gribētos, lai kāds šobrīd padomātu par to, ka mēs esam latvieši, mēs redzam un pazīstam pasauli un daudz no tās aizgūstam, bet vienlaikus saglabājam sevi un savu garu. Virtuvē, rokdarbos un dzīvē."
Vairāk par Ainas Kļaviņas dzīves recepti lasiet Sestdienā!