Bagatskis: Pārliecībai ir ļoti liela nozīme

Piektdien vakarā Bagatskis atkal dosies cīņā pret lietuviešiem, tikai šoreiz viņš būs Latvijas izlases galvenā trenera statusā. Par izredzēm uzvarēt dienvidu kaimiņus un atkārtot 2001.gada panākumus (8.vieta) Bagatskis, kurš basketbola aprindās iesaukts par Bagiju, runā piesardzīgi, tomēr sola, ka komanda darīs visu iespējamo, lai parādītu savu labāko sniegumu.Intervija ar Bagatski notika pirms izlases došanās uz Slovēniju, un galvenais treneris uzsvēra, ka īpašu uzmanību centies pievērst ne tikai treniņiem zālē, bet arī komandas gara un motivācijas vairošanai. Piemēram, viņš ar komandu staigājis pa kvēlošām oglēm. "Nebija viegli, bet mēs to izdarījām. Galvenais ir sevi piespiest un ticēt, ka vari to izdarīt. Šajā ziņā var vilkt zināmas paralēles ar basketbolu."Fragments no intervijas:**Vai šajā čempionātā Lietuva būs īpaši principiāls pretinieks?Kas gan tā Lietuva ir, salīdzinot ar Latviju? Viņiem komandā ir tikai NBA un Eirolīgas spēlētāji. Protams, mēs viņus uzvarēsim! (Ar ironiju - red.)Pats esi spēlējis un arī trenējis Lietuvas slavenāko klubu Žalgiris. Tavuprāt, vai mums kādreiz izdosies sasniegt Lietuvas basketbola līmeni?Es gribētu kliedēt mītu, ka Lietuvas basketbols ir kādā īpašā, mums nesasniedzamā līmenī. Protams, viņiem ir vēsture, tradīcijas. Nav šaubu, ka Lietuvā basketbols ir reliģija, sporta veids numur viens. Jāņem vērā arī tas, ka lietuviešu ir divreiz vairāk nekā latviešu, Lietuvā gandrīz visi vīrieši spēlē basketbolu. Taču pēdējos gados arī Lietuvas basketbolā bijis diezgan daudz problēmu, arī viņiem resursi nav bezgalīgi. Spēles ar lietuviešiem mums vienmēr bijušas ļoti principiālas, un mēs varam ar viņiem spēkoties, lai gan Lietuvas komandās vienmēr bijis vairāk zvaigžņu, vairāk skanīgu uzvārdu. Bet mēs varam ar viņiem cīnīties, ja nebaidāmies un ticam, ka varam uzvarēt. Pārliecībai ir ļoti liela nozīme. Piemēram, atceros kādu lietuviešu spēlētāju, kurš aizbrauca spēlēt uz Itāliju un pirmajās spēlēs sameta 20, pat 25 punktus. Komandas biedri viņam saka: "Traks neesi palicis? Paskaties, pret ko tu spēlē! Tas džeks atnācis no NBA, tas otrs arī." Lietuvietis par to vienkārši nebija interesējies, bet tad sāka pirms spēlēm pētīt pretinieku sastāvu. Un meta pa diviem trim punktiem spēlē. Basketbolistam nav jādomā, pret ko viņš spēlē: ej uz laukuma un cīnies!Eiropas čempionātā daudzās izlasēs varam redzēt naturalizētos amerikāņu spēlētājus. Varbūt arī Latvijai kāds noderētu?Es tam nepiekrītu. Manuprāt, izlasē jāspēlē tiem, kas šeit dzimuši. Taču tagad pat lielvalstis izdāļā savas pases, lai kaut ko sasniegtu. Arī lielā Krievija ar 140 miljoniem iedzīvotāju nav iztikusi bez ārzemniekiem. Eiropā palikušas tikai trīs basketbola lielvalstis, kas iztiek bez naturalizētiem spēlētājiem: Lietuva, Serbija un Latvija. Jā, arī mums bija runas, ka Latvijas izlasei varētu piesaistīt NBA spēlētāju Čeisu Badingeru, bet viņā ir vismaz maza daļa latviešu asiņu.Vai Latvijas basketbols ir atguvies no 2009.gada vasaras skandāliem?Neviens mēs neesam bez grēka. Reti kurš basketbolists, hokejists vai futbolists ir kā balts jēriņš, kuram nav skeletu skapī. Tādi jēriņi parasti nespēlē basketbolu augstā līmenī. Taču, ja esi profesionālis, tev jāzina robeža: kad vari, ko vari, cik vari utt. Es uzskatu, ka vīns un alus sportistam nekaitē, protams, ja šos dzērienus nepatērē spaiņiem un litriem. Vīns pēc lielas slodzes atbrīvo muskuļus; čehu hokejisti pat pirms spēlēm dzer alu. Vienkārši katram jāzina savs mērs. Tas, kas notika 2009.gadā, patiešām bija par traku. Diemžēl liela daļa no šīs paaudzes spēlētājiem nesasniedza to, ko varēja sasniegt. Un viens no iemesliem bija viņu dzīvesveids vasarā. Manuprāt, nav svarīgi - ziema vai vasara, spēlētājam visu laiku jābūt profesionālim. Dažs labs iedomājas: šovakar piekodīšos, tas nekas, rīt paskriešu un viss būs kārtībā. Pilnīgas muļķības! Sagatavošanās posmā tāds "kodiens" tevi atsviedīs atpakaļ par pāris nedēļām.Bērnībā gribēji kļūt par skolotāju. Tad jau trenera amatā esi pietuvojies šim sapnim.Jā, treneris daļēji ir tas pats skolotājs. Mūsu darbs ir 25 stundas diennaktī. Kad kļuvu par treneri, man piezvanīja Kārlis Muižnieks un teica: "Laipni lūgts negulēto nakšu klubiņā!" Kādus pirmos septiņus gadus tā arī bija. Sākumā ļoti pārdzīvoju un visu laidu caur sevi. Vēlāk kļuva vieglāk.Tavuprāt, basketbols ir populārākais sporta veids Latvijā?Protams. Citi teiks, ka populārākais ir hokejs; arī pats spēlēju hokeju un kādreiz centos nelaist garām nevienu Rīgas Dinamo spēli. Taču jāskatās uz to, cik cilvēku nodarbojas ar šo sporta veidu. Arī visā pasaulē ir trīs izteikti līderi: futbols, vieglatlētika un basketbols. Pēc tam nāk visi pārējie.Visu interviju ar Ainaru Bagatski lasiet žurnāla Sestdiena 6.septembra numurā!**