Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Cīņa turpinās arī pēc 25 gadiem

1987.gada 23.augustā tūkstošiem cilvēku atsaucās cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki–86 aicinājumam nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu Molotova–Ribentropa pakta postošās sekas. Akcijas dalībnieku vidū bija arī Jānis Rožkalns, kurš devās pie pieminekļa, lai noliktu pa nakti uzpīto ozollapu vainagu ar melnām lentām.

Cits pēc cita pirmo drosminieku piemēram sekoja arī pārējie rīdzinieki un pilsētas viesi, līdz miliči aplenca pieminekli un centās nelaist nevienu tam tuvumā. Taču tas neatturēja sanākušos cilvēkus, kas mēģināja izlauzties, uzsverot, ka ziedu nolikšana nav nekāds noziegums un to neaizliedz pat PSRS likumi.

"Cilvēkiem tas bija kā liels piedzīvojums: ar puķēm izrauties caur ielenkumu un nokļūt līdz piemineklim. Ja kādam tas izdevās, pārējie viņu sveica ar skaļiem aplausiem," stāsta Rožkalns.

Tolaik līdz Atmodas masu demonstrācijām, kas Rīgā pulcēja simtiem tūkstošu cilvēku, vēl bija tāls ceļš ejams, un 1987.gada vasarā neviens akcijas dalībnieks nevarēja būt drošs, ka vakaru sagaidīs brīvībā. Par spīti tam, uz ziedu nolikšanas pasākumu bija sapulcējušies ap 10 000 cilvēku.

Padomju vara gan vēl centās pretoties pārmaiņām un mēģināja iebiedēt pretošanās kustības dalībniekus. Virkne vadošo Helsinki–86 biedru nevarēja piedalīties 14.jūnija un 23.augusta akcijās, jo tika turēti mājas arestā. Helsinki–86 līderis Linards Grantiņš neilgi pirms 14.jūnija tika apcietināts un pusgadu ieslodzīts cietumā. Virkne vadošo pretošanās kustības dalībnieku tika izraidīti no valsts un bija spiesti meklēt patvērumu Rietumos.

Helsinki–86 līderu vārdi mūsdienās ir gandrīz aizmirsti: daži jau ir aizsaulē, citi dzīvo ārzemēs un notikumiem Latvijā seko tikai no tāluma, bet Latvijā palikušie pārsvarā atturējušies no aktīvas līdzdalības politikā. "Cilvēki, kas pirmie gāja un izlauza mūrī caurumu, tika pataisīti par tādiem kā muļķiem, antiņiem. Sistēma viņus aizvāca. Nāca otrais līderu vilnis, kas viņus aizslaucīja no priekšējām pozīcijām," spriež toreizējais pretpadomju cīnītājs Pāvils Brūvers.

Daļa vainas droši vien jāuzņemas arī pašiem pretošanās kustības dalībniekiem, kas nespēja pielāgoties situācijai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Daži no viņiem vēl aizvien jūtas kā valdošā režīma vajāti disidenti, kam jācīnās ar reāliem un iedomātiem ienaidniekiem. Helsinki–86 līderis Linards Grantiņš dzīvo Vācijā, kur pasludinājis sevi par Latvijas Republikas tautas tribunāla (LRTT) priekšsēdētāju.

"Es viņiem esmu kā dadzis acī!" par savu cīņu ar latviešu tautas ienaidniekiem Sestdienai stāsta Grantiņš.

"Molotova–Ribentropa pakts vēl aizvien darbojas pret latviešu tautu. Nekas vēl nav beidzies, jo komunisti joprojām ir pie varas. Ar šiem suņiem mēs vēl izrēķināsimies! Toreiz tauta bija gatava viņiem piedot, un arī es viņiem piedevu. Taču tagad vairs nepiedošu!" Grantiņš savā mājaslapā Tautastribunals.eu regulāri paziņo par "augstākā soda mēra" piespriešanu dažādām Latvijas amatpersonām un citiem, kas izpelnījušies viņa dusmas.

"Dombrovski, ar H–86 es Atmodu aizsāku un ar LRTT es viņu pabeigšu. Mans paraksts būs lasāms zem tavas(un vairāku simtu citu noziedznieku) augstākā soda izpildes Pavēles," raksta Grantiņš, kurš augstāko soda mēru piespriedis arī Vairai Vīķei–Freibergai, Ivaram Godmanim, Sarmītei Ēlertei, Lindai Mūrniecei, Mārai Zālītei, Miķelim Gruzītim un pat vēsturniekam Antonijam Zundam. Klīst runas, ka Grantiņam ir garīgas problēmas, pat nācies izmantot psihiatriskās klīnikas pakalpojumus. Grantiņš gan apgalvo, ka šīs runas ir nelabvēļu izgudrojums. Vācijā viņš strādājot par šoferi kravu pārvadājumu uzņēmumā un braukājot pa visu Eiropu.

Ilgus gadus Vācijā nodzīvojis arī Rožkalns, kurš no trimdas atgriezās tikai 2000.gadā. Rožkalns nav tik kareivīgi noskaņots kā Grantiņš, tomēr arī viņš ir neapmierināts ar tagadējo stāvokli Latvijā. "Patriotisms šo gadu laikā ir ļoti gremdēts. Mēs atkal esam nonākuši situācijā, kurā mūsu nacionālās valsts pastāvēšana ir apdraudēta." Viņš ir saniknots par liberālisma "sērgas" izplatīšanos Latvijā. Liberālisms esot latviešu tautai naidīga ideoloģija, kas uzspiesta un dāsni finansēta no ārzemēm. "Ja tas būtu devis kādu labumu Latvijai, man nebūtu iebildumu. Taču liberālisma rezultāti ir katastrofāli. Mēs esam ieķīlājuši savu zemi, vairāk kā 400 ciemu ir tukši, cilvēki bēg no Latvijas, ģimenes izjūk." Vai viņš nejūtas kā mūžīgais cīnītājs? "Kādēļ gan padoties?" atbild Rožkalns. "Valsts ir izpostīta, bet joprojām mūsu!"

Top komentāri

arī viedoklis
a
Bet varbūt pašlaik vajag tieši tādus kā Grantiņš ar savu hipertrofēto disidenta apziņu.Nevienam tak nav noslēpums, ka joprojām pastāv draudi Latvijai kā nacionālai valstij.. Mērenie un" kaunīgie latvieši " novedīs valsti vēl lielākā postā.
Reinis
R
Protams,ka nekas nav beidzies. Cīņa beigsies tikai pēc Latvijas dekolonizācijas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata