Kādu tauriņu šopavasar redzēji pirmo? Vismaz tai vietā Latvijā, kur es dzīvoju, lielas izvēles nav – parasti pirmais pamostas dzeltenais citrontauriņš jeb krūkļu baltenis vai parastais nātru raibenis, kura krāsu gamma ir no ogļu melnas līdz pat baltai.
Jauna mersedesa vērtībā
Lai aklimatizētos Brazīlijas laikapstākļiem, Latvijas olimpiešiem būtu bijis lietderīgi padzīvot šeit, – smejas Reinis Kalniņš, Tērvetes Dabas parkā izrādot SestDienai ar Latvijas valsts mežu labvēlību tapušo tauriņu māju. Tajā valda īstens tropu klimats – gaisa temperatūra ir ap plus 30 grādiem, un gaisa mitrums 85–90 procentu. Arī fotokamerai bija nepieciešamas pārdesmit minūtes, lai beigtu svīst un spētu iemūžināt skaistos lidoņus. Mājas veidotāji ir Treimaņu ģimene un Reinis Kalniņš, viņu meitas draugs. Projekts īstenots mēneša laikā un esot "labas, skaistas automašīnas, mersedesa, vērtībā", atklāj Andris Treimanis. Piemērota vieta ieceres īstenošanai meklēta visā Latvijā, un atbalsts no Latvijas valsts mežiem gūts, jo ideja iederējusies kopējā parka attīstības koncepcijā.
Gan Andris, gan Reinis uzsver, ka "tauriņu bizness" pasaulē nav nekas jauns. "Eiropā ir ļoti daudz šādu tauriņu māju. Šī ir otrā tauriņu māja Latvijā (pirmā ir Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā), gribējām parādīt cilvēkiem kaut ko jaunu," par idejas dzimšanu stāsta Reinis. Lai gan viņu tauriņmājā skatāmi tikai tropu tauriņi, tā nosaukta par Tērvetes tauriņiem, jo inkubators ir Tērvetē un tie izšķiļas šeit.
Maskēšanās meistari
Ikdienā šeit lidinās, barojas un pārojas no simt līdz simt piecdesmit tauriņiem no Āzijas, Dienvidamerikas un Āfrikas, vidēji 13–15 tauriņu sugu pārstāvji. Mājas bērnudārzā jeb inkubatorā atrodas ap 100–150 kūniņām. Tās tiek pasūtītas internetā un līdz Tērvetei ar eksprespastu nonāk vienas dienas laikā īpašā termopakā, kurā tiek uzturēta speciāla temperatūra, kas nepieciešama mazās radības izdzīvošanai. "Mūsdienās tas ir ļoti ātrs process. Tā ir dzīva radībiņa, viņa nevar ilgi gaidīt,» saka Reinis, atbildot uz manu izbrīnu par tik ātru sūtījuma piegādi. Viņš gan neatklāj, kur un par kādu maksu tauriņus pērk, bet nekāds noslēpums tas nav – visu var atrast internetā.
Kad tauriņš izlien no kūniņas, tas žāvē spārnus, līdz tie kļūst stingri un sausi. Dažas kūniņas izskatās kā zeltaini dārgakmeņi, citas kā koka zariņi vai ozolzīles. "Viņi ir maskēšanās meistari," piebilst Reinis. Varētu domāt, ka no zeltainajām kūniņām izšķilsies dzelteni tauriņi, bet tie būs balti. Savukārt košzaļās kūniņas pārtop par krāšņajiem zilajiem morfīdiem (Morpho peleides, Centrālā un Dienvidamerika).
Tauriņu mūžs ir gaužām īss – no nedēļas līdz mēnesim –, bet šajā vidē, kur tos neapdraud ne putni, ne citi ārējie ienaidnieki, tauriņi spēj dzīvot nedaudz ilgāk. Katrs rīts tauriņu mājā iesākas ne vien ar jauno lidoņu izlaišanu brīvībā, bet arī ar mirušo tauriņu savākšanu. Taču Reiņa māsa tiem dod otru dzīvību, no skaistuļu spārniem veidojot gleznas.
Visizteiktāk savstarpējās attiecības izrāda zilie morfīdi un pūčtauriņi. "Dienā ļoti aktīvi ir zilie tauriņi, tie lien virsū pūčtauriņiem un traucē to mieru. Viņi cits citu kaitina. Ap pieciem viss notiek otrādi – zilie iet uz miegu, un tad pūčtauriņi viņiem lien virsū," novērojis Reinis. Viņš gan uzsver, ka tauriņi ir ļoti draudzīgi un to cilvēki no viņiem varētu mācīties. "Tauriņi ir pati nekaitīgākā radībiņa uz Zemes, mazi eņģelīši. Viņi nevar neko sliktu izdarīt, viņi ir draudzīgi, viņi laižas cilvēkiem virsū," stāsta Reinis.
18. novembrī sarkanbaltsarkani
Tauriņu māja būs atvērta vismaz līdz valsts svētkiem 18. novembrī, kad tajā būs patriotiska gaisotne – lidināsies arī sarkani un balti tauriņi. Savukārt vēl šovasar, no 7. līdz 14. augustam, būs ģimeņu svētki, par ko būs parūpējušies vairāk nekā simt zilo morfīdu. "Te, iekšā, būs kā dabā, kad tauriņi lido lielos baros," gaidāmo pasākumu ieskicē Reinis.
Par plāniem ziemas sezonā mājas saimniekiem skaidrības vēl nav. Tauriņi lido tikai tad, kad ir dienas gaisma, bet ziemā dienas Latvijā ir ļoti īsas. "Mēs varam likt jebkādu mākslīgo apgaismojumu, bet taurenis nelidos. Ja būs tāda ziema kā pagājušā un nāks cilvēki, mēs strādāsim un mākslīgi piesildīsim telpu," nākotnes plānus ieskicē Reinis. Savukārt Andris smej, ka ziemā šeit varētu ielikt eglīti un slidkalniņu. "Galvenais – nekoncentrēties uz vienu. Šobrīd mums patīk tauriņi. Esmu sapratis, ka viss nenotiek tā, kā mums raksta vai māca. Pasaule nav uzbūvēta pa skapīšiem, pa lodziņiem. Es ļoti, ļoti negribu savu dzīvi sabūvēt pa lodziņiem, ka man tie visi ir aizņemti uz priekšu," atzīst Tērvetes tauriņu mājas saimnieks.
Visu rakstu par otro tauriņmāju Latvijā lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!