Katrā ziņā ikvienā Latvijas veikalā, kas jūtas pietiekami liels, un ikvienā iestādē, kas sevi ciena, noteikti būs ķirbju, sikspārņu un spoku stūrītis, un arī pie dažas labas mājas kokos karājas gan pirkti, gan bērnu paštaisīti miroņi. Tikai savulaik tik nacionālā fabrika Laima ir atpalikusi no laika un nav saražojusi konfektes galvaskausu formā. Ja nu Laima vēlētos laboties, tad šie šokolādes galvaskausi noteikti jāražo bez zobiem, lai mazie halovīniķi redz, pie kā noved pārmērīga konfekšu ēšana – Laima pati to varbūt negribētu uzsvērt, bet Veselības ministrijai ir tā vara un iespēja dažas labas preces noformēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kā tas jau ir darīts ar cigarešu paciņām un agri vai vēlu tiks darīts ar vīniem, kas šo nozari ietekmēs daudz vairāk, nekā cigarešu izrotāšana ar zarnām, plaušām un impotentu norūpējušamies ģīmjiem ir ietekmējusi pīpmaņu attieksmi pret smēķēšanu, jo, lai nu ko, bet vīnus lielākā daļa Latvijas pircēju izvēlas pēc principa "kuram smukāka etiķete". Halovīna uzvaras gājiena gaismā topošos pīpmaņus cigarešu paciņu labi domātie, bet pagalam nepārdomātie noformējumi var tikai stimulēt uz pīpēšanu, nevis atturēt no tās, jo šausmīgās bildes ir stipri līdzīgas tām, kuras redzamas Halovīna svētkos, kas nu jau sāk izskatīties pēc Latvijas bērnu visvairāk gaidītajiem un vislielāko aktivitāti izraisījušajiem svētkiem. Patriotiskajiem dzejniekiem (ja vien tādi te vēl ir palikuši, kam rūp ne tikai frīfrīpaleistain, bet arī tā zeme, kuras valodā viņi sākuši rakstīt) būtu ar steigu jāsāk sacerēt dzejoļus par miroņiem un zombijiem, lai latvju bērni nezaudētu interesi par Ziemassvētkiem, bet atrastu, ko sirdij tuvu tajos skaitīt Ziemassvētku vecītim, jo diez vai tikai ar ķekatnieku nāves maskām pietiks; ar Jāņiem šī problēma nav tik asa, tiem veltītajās tautasdziesmās jodus, murgus, raganas un lietuvēnus var atrast papilnam.
Tādas lietas. Patiesībā par Halovīna popularitāti latviešiem vajadzētu tikai priecāties, kā viņi to arī dara, jo šie svētki sagatavo bērnus diviem citiem mūsu lielākajiem svētkiem – kapusvētkiem siltajā un svecīšu vakaram aukstajā gadalaikā. Šajos svētkos Halovīnā uzaugušās latviešu paaudzes nu atcerēsies ne tikai mirušos, bet arī savu bērnību.
Šīs nedēļas, 1.-7. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. NĀKOTNES PENSIONĀRI ŠODIENAS ARMIJAI
Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis par to, kāpēc viņš nebalsotu par valsts budžetu 2025. gadam, kāpēc mums krīzes tomēr nav un kas notiks pēc četriem gadiem
FOKUSĀ. MORZE, ZEMNIEKI, ĒZEĻI UN ZILOŅI – ROSĪGĀ OTRDIENA ASV
Nepilnu nedēļu pirms ASV prezidenta vēlēšanām SestDiena nolēma paraudzīties, kādēļ tās allaž tiek rīkotas nedēļas sākumā, un noskaidrot, kāds ir vadošo amerikāņu partiju simbolu un krāsu noslēpums
PASAULĒ. KAIMIŅOS PIE VARAS KREISIE
Par nule aizvadīto Lietuvas vēlēšanu pārliecinošiem uzvarētājiem kļuvuši sociāldemokrāti. Labi panākumi ir arī citiem kreisajiem, tādēļ nekādu problēmu ar jaunas, šoreiz kreisas ievirzes, valdības izveidi nebūs. Konservatīvo pārstāvniecība Seimā tikmēr ir ievērojami sarukusi. Vai Lietuvā gaidāmas būtiskas pārmaiņas?
TUVPLĀNĀ. APSKAUT DEBESIS UN BŪT F1 MEDIĶU KOMANDĀ
Veronika Puiša ir piedalījusies astronautu atlasē, lēkusi ar izpletni, ieguvusi pilota lidotāja licenci un strādā par ģimenes ārsti Skotijas ziemeļos
LAIKA MAŠĪNA. OTELLO PIRMIZRĀDE KARAĻA PILĪ
Pirms 420 gadiem Anglijas karaļa Džeimsa I rezidencē Vaitholas pilī notika Viljama Šekspīra lugas Otello pirmizrāde. Mākslas vēsturnieki spriež, ka Šekspīrs šo darbu radījis, izdabājot karaļa gaumei un arī galma trupas, kuras sastāvā bija arī pats dramaturgs, ambīcijām
IZPĒTĪTS. LĒRUMS PROBLĒMU NO PAGRIEŠANAS
Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.