Mūsdienās Vjetnamas karš asociējas lielākoties tieši ar prezidentu Ričardu Niksonu, daudziem piemirstot, ka šajā militārajā konfliktā ASV iesaistījās pagājušā gadsimta sestās desmitgades sākumā, kad Baltajā namā saimniekoja demokrāti, atgādina All About History. Jau prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija valdīšanas gados Dienvidvjetnamā, kas centās aizstāvēties pret PSRS un Ķīnas atbalstītajiem komunistiski noskaņotajiem ziemeļvjetnamiešiem, tika izvietoti vairāk nekā 16 tūkstoši amerikāņu militāro padomnieku un instruktoru. Bet viņa pēcteča Lindona Džonsona prezidentūras noslēgumā – 1969. gada sākumā – militārā konflikta zonā atradās jau 536 tūkstoši amerikāņu karavīru. Amerikāņu zaudējumi tobrīd pārsniedza 30 tūkstošus militārpersonu.
Ir taisnība, ka Niksonam Vjetnamas karš nāca mantojumā no konkurējošās partijas politiķiem, taču tajā pašā laikā jau 1969. gada rudenī vēlētājiem bija visas tiesības apsūdzēt jauno prezidentu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanā, uzsver CNN. Niksons taču bija apgalvojis, ka darīs visu iespējamo, lai ātri izbeigtu karu un panāktu amerikāņu jauniešu (tolaik spēkā bija obligātais militārais iesaukums un karavīru vidējais vecums bija vien 19 gadi) atgriešanos dzimtenē. Taču, nonācis Baltajā namā, viņš laipoja, izvirzot utopisku un strupceļā vedošu tēzi par "kara izbeigšanu, saglabājot godu". Niksona izpratnē tas nozīmēja uzvarēt karā un tikai pēc tam pārtraukt asinsizliešanu.
History.com uzsver: Niksona pirmajos valdīšanas mēnešos pret karu Vjetnamā lielākoties protestēja gados jauni cilvēki, tie, kuriem draudēja iesaukums un nokļūšana šajā asiņainajā gaļasmašīnā. Taču līdz rudenim jaunajā prezidentā bija vīlušies arī daudzi citi amerikāņi, un 1969. gada 15. novembris iegāja vēsturē kā diena, kad Vašingtonā notika apmeklētības ziņā lielākais politiskais mītiņš ASV.
STUDENTU DUSMAS
Sākotnējās protesta akcijas pret karu Vjetnamā spilgti raksturo lozungs Hell no, we won’t go (ko latviski varētu tulkot kā – Pie velna, mēs neiesim karot!), savulaik rakstīja žurnāls Time. Pretkara demonstrācijās piedalījās lielākoties gados jauni cilvēki, kuriem draudēja iesaukšana armijā un nosūtīšana uz Vjetnamu. Par šo protestu epicentru kļuva studentu pilsētiņas, un 1969. gada pirmajā pusē ASV plašsaziņas līdzekļos regulāri parādījās ziņas par kārtējām sadursmēm starp radikāli noskaņotajiem studentiem un policiju, kas nekavējās likt lietā asaru gāzi, lai savaldītu protestētājus.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!