Jānis Straume: Nācijas izlīgums nozīmē Saskaņu valdībā

Jūrmalgeitas korupcijas skandālā ieguvis iesauku Batjka, lai gan toreiz neizgāja uz sakariem, Straume iekrita tad, kad bija aizgājis no aktīvās politikas ― par braukšanu 1,9 promiļu reibumā 2011.gadā viņš zaudēja autovadītāja tiesības. Līdz to atgūšanai jāgaida vēl gads, bet politikā Straume atgriežas jau šogad, turklāt pavisam negaidītā orientācijā ― kādreizējais tēvzemiešu līderis tagad vēlēšanās startē no Vienoti Latvijai saraksta un paziņo, ka stabilitāti Latvijā var nodrošināt tikai Saskaņas iekļaušana valdībā.

Fragments no intervijas:

Kā nonācāt līdz lēmumam atkal kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Pagājušā gada jūnijā, ieraugot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Rīgā, manī radās otrā elpa. Negaidīju, ka tik ātri tas notiks ― ka, uztaisot kopīgu latviešu un krievu sarakstu, uz pusēm ievēl latviešus un krievus, iegūstot vairākumu pusē Latvijas. Turklāt šādi projekti realizējās arī citās vietās, tajā skaitā Liepājā, kur Sesks kopā ar Saskaņu izveidoja vairākumu. Tas man bija pamudinājums meklēt sabiedrotos. Bieži runāju ar Aināru Šleseru, kurš tajā laikā vēl šaubījās, vai atgriezties politikā, runāju ar bijušajiem premjeriem, un tā šī ideja nonāca līdz zināmam rezultātam. Es nebaidos ne zaudēt, ne vinnēt, man būs ko darīt arī tad, ja šis projekts negūs panākumus. Ja sabiedrība neņems pretī alternatīvu skatījumu uz valstī notiekošo, tad neko darīt ― tāds liktenis.

Kāpēc negājāt pie Saskaņas, ja jūs iedvesmoja Rīgas piemērs?
Es vēl neesmu tiktāl nobriedis, lai pa tiešo stātos Saskaņā. Gribu būt Saskaņas sabiedrotais, nevis biedrs.

Ko varat prognozēt attiecībā uz oktobra Saeimas vēlēšanu iznākumu?   
Četri lielie spēlētāji, kas saņem valsts finansējumu, Saeimā būs ― Vienotība, Saskaņa, zaļie zemnieki un Nacionālā apvienība. Pārējiem daudz ko noteiks spēja pārliecināt sabiedrību, kura nebūs sevišķi aktīva. Ja vēlēšanās piedalīsies 50–55%, tas jau būs daudz.

Ar ko jūs sēstos pie viena galda, ja tiktu Saeimā? 
Šajā projektā jūtos komfortabli tāpēc, ka mūsu ideoloģija ir balstīta uz nācijas izlīgumu. Mēs esam tie, kuri Latvijas politikas vēsturē pirmoreiz pilnīgi atklāti ir pateikuši, ka mums nav sarkano līniju. Vienīgā mūsu sarkanā līnija attiecas uz Ždanokas un Osipova brigādi, kas ir pretvalstiska brigāde, ar to nekādas sadarbības nebūs.

Vai Saskaņa nav pretvalstiska brigāde?
Nē. Saskaņa ir izdarījusi daudz darba pēdējo pāris gadu laikā, lai kļūtu par reāli centrisku sociāldemokrātiski orientētu apvienību, kura savās rindās mēģina iekļaut jaunus cilvēkus, un ne tikai krievus, bet arī latviešus. Domāju, ka tas ir pareizs ceļš.

Kur tad paliek Saskaņas attieksme pret valodu referendumu un 9.maiju?  
Manuprāt, 9.maija stāsts nav pārāk aktuāls, tur vienkārši drošības struktūrām jānodrošina kārtība, lai vīri piemin savus varoņus un varoņdarbus. Kas attiecas uz valodu referendumu, mana svēta pārliecība ir tā, ka šo referendumu izprovocēja ne jau Saskaņa, bet gan Vienotība. Atvainojos, kur bija Drošības policija brīdī, kad nepilsoņi Osipovs un Lindermans sāka vākt 20 000 parakstu? Tur nav jābūt iekšlietu speciālistam, lai saprastu, kāds risks pastāv, un lai noņemtu no trases tos cilvēkus un problēmu atrisinātu saknē. Acīmredzot tas nebija vajadzīgs. Bija vajadzīgs novērst uzmanību no reālās situācijas valsts ekonomikā un uzjundīt kaislības par stāstu, kura iznākums ikvienam domājošam cilvēkam jau tāpat bija skaidrs.

Ja Vienoti Latvijai un Saskaņa būtu vienojušās par kopīga vēlēšanu saraksta izveidi, jūs ietu Saskaņas sarakstā? 
Ja tāda situācija būtu izveidojusies, neizslēdzu tādu iespēju.

Vai Saskaņas nokļūšana Latvijas valdībā jums nešķiet bīstama?  
Plašā koalīcijā ― ne. Bīstamība būtu, ja Saskaņa ietu valdībā, kad tai būtu 40 vietas Saeimā, un pieņemtu klāt vienu partneri. Tad tā kontrolētu valdību tā, kā tagad to kontrolē Vienotība. Tāda situācija nebūtu pieļaujama.

Cik pamatotas ir runas, ka Krievija te iegulda lielus resursus politiķu uzpirkšanā un tāpēc daudzi Latvijas politiķi sāk runāt, ka jāiet kopā ar Saskaņu?
Tas ir interesants stāsts, vai Krievija var nopirkt politiskos spēkus. Es tam neticu, bet, ja var, tad mēs šo stāstu drīz varam beigt.

Kas ir tas nācijas izlīgums, ko jūs visu laiku pieminat? Ka latviešiem būtu jāizlīgst ar latviešiem?
Tas pirmkārt. Stāsts par neskaitāmajām partijām vien ir ko vērts. Latviešiem vajadzētu vienoties par konsolidēšanos, nevis šķelt latviešu sabiedrību.

Latvieši paši šķeļ savu sabiedrību? 
Savā ziņā jā. Otrkārt, Latvijas krievu piesaistīšana Latvijai, radot viņiem drošības sajūtu, ka Latvija ir viņu mājas. Tas ir nācijas izlīguma pamatā.

Kas jādara, lai latvieši izlīgtu ir krieviem?
Politiskā bāze šim izlīgumam ir Saskaņa valdībā ― tā ir mana pārliecība.

Kādas politiskās konsekvences no tā izrietēs?
Tā būs politiskā stabilitāte, gan latvieši, gan krievi kā Rīgā, tā arī visā Latvijā sajutīs, ka viņi ir piederīgi šai valstij, ka viņos ieklausās, ka viņi piedalās lemšanā. Tas rada citu vilkmi. Šobrīd ir šī savstarpējā neuzticība, kas neko labu mums nedod. Beigu galā mēs negribam, lai civilizāciju pretnostatījuma fronte atnāktu arī līdz mums.

Vai tie, kas jūs atceras no tiem laikiem, kad darbojāties Helsinki’86 Rīgas nodaļā, veidojāt LNNK nodaļu Siguldā un bijāt viens no TB/LNNK līderiem, tagad jūs nesauc par nodevēju?  
Daži ir saukuši, arī no bijušajiem tēvzemiešiem. Bet es ar viņiem mierīgi izrunāju un paskaidroju savu viedokli.

Visu interviju ar Jāni Straumi lasiet žurnāla Sestdiena 8.augusta numurā!