Kriminālā informācija bez pēdiņām

laupitaji

Saldie, laimīgie, košie deviņdesmitie! :D Viskošākais deviņdesmito vidus! :D Nevienam nebija garlaicīgi, ne policistiem, ne Bergeram, ne civiliedzīvotājiem, kam bija jādomā, ko šodien dot ēst bērniem. Jo varētu tā kā sākt manu privātbiznesiņu, bet tik un tā bandīti visu atņems, un var taču pat nošaut! Ļoti labi atceros, ka mocījos tādās pārdomās - paciesties, bet ģimene būs dzīva, vai sākt biznesiņu? 1996. gadā uzdrošinājos sākt mini biznesiņu nekaitīgā "sporta veidā". Bet tik un tā kāds no šī paša lauciņa ieteica man "nomainīt sporta veidu". Nenomainīju. Un pat izdzīvoju :D Paldies par rakstu! Parāva augšā tos failus, ko gribētos aizmirst. Salāpīju "paģiras" :D