Nākamnedēļ plānots laist klajā grāmatu Latvietis parastais, kas vēsta par Bērziņa gaitām līdz ievēlēšanai par prezidentu.
Lapsa nenoliedz, ka viņam droši vien ir daudz ienaidnieku un ar katru grāmatu nelabvēļu kļūst arvien vairāk. Viņš apgalvo, ka specdienestu darbinieki ir gatavi iznīcināt katru, kas viņiem gadās ceļā, tomēr Latvijas aģentiem atšķirībā no Džeimsa Bonda acīmredzot nav «tiesības nogalināt», jo Lapsa izskatās sveiks un vesels. Tikai sirmu matu parādījies vairāk, nekā vidējam 42 gadus vecam vīrietim.
Fragments no intervijas:
Kad iznāca grāmata par Šleseru, viņš publikas priekšā apraudājās. Vai nav bail, ka saraudināsiet arī prezidentu Bērziņu, kurš jau vairākkārt ļāvies emocijām?
Nedomāju, ka grāmata saraudinās Bērziņu ar tām nodaļām, kurās aprakstītas dažādas prihvatizācijas shēmas, piemēram, tas, kā viņš pats sev par sviestmaizi pārdeva Vaļņu ielas dzīvokli. Bērziņa kungs ir pietiekami rūdīts, lai šajā ziņā mēs negaidītu nekādas asaras.
Tev bija grāmata par Vairu Vīķi - Freibergu, tagad arī par Bērziņu. Kādēļ esi apdalījis Zatleru?
Varbūt esmu vecmodīgs cilvēks, bet man ir bijība pret grāmatas formātu. Man šķiet, ka grāmatai jābūt par personībām. Zatlers nav personība; viņš bija neveikls pārpratums, kurš turpina tāds būt.
Latvijas specdienestu darbībai veltītā grāmata Cits ķēķis grāmatnīcās maksā aptuveni trīs latus, sākumā tika tirgota pat zem diviem latiem. Grāmatu izdevēji droši vien gribētu zināt tavu noslēpumu: kā var atļauties tirgot grāmatas zem pašizmaksas?
Šī grāmata bija iecerēta kā normāls komercprodukts, bet pāris nedēļas pirms grāmatas izdošanas es tiku izsaukts uz KNAB. Viena lieta ir par šādām lietām rakstīt no malas, bet pavisam kas cits ir to izjust uz savas ādas. Tu saproti, ka tev ir darīšana nevis ar kompetentu un profesionālu iestādi, bet gan ar iedomīgiem, neprofesionāliem cilvēkiem uzplečos. Es parunāju ar izdevējiem un līdzautoriem, un mēs nolēmām, ka darīsim visu iespējamo, lai maksimāli liels cilvēku skaits uzzina, kas patiesībā notiek KNAB un citās drošības iestādēs. Grāmatu biznesā gandarījuma ir stipri vairāk nekā naudas.
Kādi tad ir tavi iztikas avoti, ja jau grāmatas nav pārāk ienesīgas un portāls Pietiek.com droši vien arī nestrādā ar peļņu?
Mana grāmatu industrija ir nostādīta uz maksimāli efektīva ceļa, un kaut kas tur ienāk. Papildus tam ir vesels bars visādu apkopojumu un sarakstu, ko taisa Baltic Screen un kas ir stipri ienesīgāk, nekā tas no malas izskatās. (Pēc Lursoft datiem, Baltic Screen gada pārskats rāda, ka pagājušogad Lapsas uzņēmums strādājis ar 5239 latu peļņu, bet 2009.gadā bija 11 034 latu zaudējumi — red.)
Cita ķēķa pieteikumā rakstīts, ka par specdienestu patvaļas upuri var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Izlasot grāmatu, gan rodas priekšstats, ka ar vārdiem «ikviens Latvijas iedzīvotājs» domāts Vladimirs Vaškevičs, viņa sieva Ināra Vilkaste un Kārlis Miķelsons.
Man ir zināmi pietiekami daudzi vienkāršie Latvijas iedzīvotāji, kuriem gājis līdzīgi un vēl smagāk, bet minētie ir redzami cilvēki gan pēc resursiem, gan pēc statusa. Tas, vai viņi ir labi vai slikti cilvēki, jau ir cits jautājums. Šajā grāmatā nav neviena pozitīvā varoņa, bet grāmata rāda, ka pat cilvēkus ar resursiem, kontaktiem un statusu vajadzības gadījumā var dabūt nost no ceļa.
Visu interviju ar Lato Lapsu lasi jaunākajā Sestdienā!