"Latvijā nekad nedzīvos miljoniem ķīniešu! Viņi paskatīsies uz šejienes klimatu un teiks: labāk, lai šeit dzīvo latvieši!" smejas Hansens. Arī viņš pats nav sajūsmā par mūsu neviesmīlīgo klimatu un īsti nesaprot, kā var priecāties par pirmo sniegu. Toties Hansens ar vēsāku skatu var lūkoties uz Latvijas ekonomikas procesiem, ko vietējie ekonomikas eksperti, kas saistīti ar dažādām interešu grupām, ne vienmēr spēj novērtēt bezkaislīgi.
Fragments no intervijas:
Jūsuprāt, vai Latvijā vajadzētu ieviest progresīvo nodokļu sistēmu?
Domāju, ka Latvija tam nav gatava. Progresīvais nodoklis vairāk raksturīgs Ziemeļvalstīm, bet Latvijā cilvēki nevēlas maksāt tik lielus nodokļus. Nav noslēpums, ka, ieviešot šo nodokli, daudzi mēģinātu no tā izvairīties, palielinātos "ēnu ekonomikas" īpatsvars. Labāks risinājums būtu neapliekamā minimuma palielināšana, kas būtu ievērojams atbalsts cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Ja valsts budžetā nepieciešami papildu ienākumi, viens no risinājumiem būtu palielināt nekustamā īpašuma nodokli vai automobiļu nodokļus. Ja cilvēks grib braukt ar Range Rover vai Audi Q7, lai maksā!
Latvijā cilvēkiem nepatīk maksāt nodokļus, jo trūkst pārliecības, ka valdība šo naudu izlietos lietderīgi.
Vai jums šķiet, ka Ziemeļvalstīs cilvēki ir sajūsmā par nodokļiem? Nē! Bet viņi apzinās, ka valdība par šiem līdzekļiem nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas izglītību, veselības aprūpi un citus pakalpojumus. Latvijā daudzi uzskata, ka maksā nodokļus, bet neko nesaņem pretim. Tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, jo arī Latvijā bērni iet skolā, ceļi ir asfaltēti (jā, daudzi ir bedraini, bet citi ir diezgan labi) utt. Varbūt valdībai būtu vairāk jāskaidro iedzīvotājiem, kur paliek nodokļos samaksātā nauda. Arī solidaritāte Latvijā nav pārāk attīstīta, jo daudzi uzskata: kādēļ man maksāt nodokļus, ja šo naudu izmaksās pabalstos kādam, kurš palicis bez darba? Godīgi sakot, labklājības valstī liela daļa no taviem nodokļiem aiziet pie citiem. Latvijā populārāks ir uzskats: ja es maksāju nodokļus, šai naudai jāatgriežas pie manis. Tas nav labklājības valsts modelis.
Latvija atkal lepojas ar visātrāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Vai mēs neriskējam atkārtot pagātnes kļūdas?
Jāņem vērā, ka pirms tam bija ļoti straujš ekonomikas kritums. Izcelties uz kopējā Eiropas fona šobrīd nav pārāk grūti, jo daudzām valstīm ir nopietnas grūtības. Atšķirībā no pirmskrīzes gadiem Latvijas ekonomikas izaugsme vairs nav balstīta uz "kredītu burbuli", jo kreditēšana ir ievērojami sarukusi. Domāju, ka Latvija ir guvusi mācību un jums ir visas iespējas izvairīties no pagātnes kļūdām.
Daži jau pasteigušies pasludināt Latvijas pieredzi par veiksmes stāstu; mūsu premjers Valdis Dombrovskis pat sarakstījis par to grāmatu. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Tas nebija pilnīgs triumfs, bet nevar runāt arī par izgāšanos. Protams, daudzi bija neapmierināti ar taupības pasākumiem, jo kurš gan priecājas par algas samazināšanu? Gribu uzsvērt, ka Latvijā ekonomikas pagrimums bija salīdzinoši neilgs. Lejupslīde ilga divus gadus; Grieķijā tā turpinās jau piecus un gaisma tuneļa galā joprojām nav saskatāma. Latvijas valdība bija apņēmusies novērst banku sistēmas sabrukumu, glābt valsts budžetu un noturēt lata kursu. Visi šie mērķi tika sasniegti. Valsts finanses ir sakārtotas, palielinājusies Latvijas konkurētspēja, eksports ir lielāks nekā jebkad agrāk. Kādi ir mīnusi? Lielais bezdarbs un darbaspēka emigrācija. Kopumā var teikt, ka izraudzītās politikas panākumi bija lielāki par neveiksmēm.
Visu interviju ar profesoru Hansenu lasiet Sestdienā!