Mežavilka koeficients

Sveiks no Svempa mājas laikiem! lai Tev veselība un dzīvesprieks. Esmu Tev pateicīga par sapratni un morālo atbalstu, ko atvēlēji man ne vieglajos laikos. Nepiekrītu daudz kam, ko cenšas par Tevi teikt skauģi. Tavs gribasspēks un dzīves pieredze ir apbrīnas un cieņas vērti - lai dzīvo Mežavilka koeficients! .

Par revolveržurnālista Mežavilka sporta bildēm varētu viņam teikt paldies. Apbrīnojami, ka viņš, invalīds būdams, ar fotoaparātu apskrējis pusi pasaules. Taču par pārējo - ak šausmas! Melošana, lielīšanās, plātīšanās, fantāzijas, sevis slavināšana, citu veikuma noniecināšana un ignorēšana - tas viss, sajaukts ar 100 gramiem patiesības, veido šī cilvēka personības nepievilcīgos vaibstus. Un izteiciens par dažu zināmu latviešu vēlreizēju sūtīšanu uz Sibiriju ož pēc tiesas zāles, kur Mežavilkam būtu jāsēž kopā ar Rubiku. Vārda brīvība nav visatļautība. Pietiek.

Kas šo latviešu Minhauzenu nepazīst, tiem mute vaļā, kas pazīst - tie uzsit Zirnim uz pleca, ka izvilcis gaismā šo pasaku stāstītāju, pseidolatvieti. Un runāt par 1940. gadu - tas vispār ir ārprāts. Sen jau pierādīts, ka Ulmanis pieņēma pareizu lēmumu - nešaut uz krievu tankiem. Būtu šāvuši - Latvijas un latviešu , arī Mežavilka nebūtu. Bet to jau viņš neapjēdz. Vajadzēja vismaz pa diplomatiskiem kanāliem nosodīt krievu agresiju, varēja pažēloties amerikāņiem. Mežavilks uz vecumu ir sajucis prātā, aicinot sūtīt vēlreiz uz Sibiriju, tos latviešus, kuri aicinājuši nešaut uz krieviem. Visa intervija ir kāda ārprātīgā murgi ar mazu kripatiņas patiesības.Lai jau viņš dzīvo kaut 100 gadus, bet lai tur muti ciet.

Autors un Rūta Mežavilka nev peiminējusī,,ka uz olimpiskajām spēlēm baraucu par savu naudiņus, ka teisnī uz pirmajām ceļa naudu man aizdeva Rūtas Mežavilkas tētis mans brālis Uģis no sava honorāra. Vēlāk igauņiem palīdzēju uztaisīt lielu grāmatu par olimpiskajām spēlēm un ar igauņu honorāru varēju brālim Uģim parādu atdot. . Igauņu honorāri par grāmatām arī turpmāk man ļāva privāti braukt uz Olimpiskajām spēlēm. Privāti arī akreditēties.

Nesaprotu, kāpēc par vecu un acīm redzami garīgi neveselu cilvēku vajag ņirgāties, rakstot šādus rakstus.

gadu viņam bijis, aizstāvot Maskavu, ja tagad ir 87? sešpadsmit?

Cepuri nost!

Fotoblogā lieto Luņa stāstu dalīšanas koeficientu, sporta fotožurnālistu aprindās - Mežavilka. Abi ir izcili stāstnieki, bet citiem jābūt izciliem matemātiķiem.