Norvēģijā jau labu laiku ir spēkā likums, saskaņā ar kuru vismaz 40% uzņēmuma valdes locekļu jābūt sievietēm. Fagerlanda stāsta, ka pirms kvotu ieviešanas izskanēja bažas par negatīvo ietekmi uz Norvēģijas uzņēmumu konkurētspēju. Viņa secina, ka satraukums bijis nepamatots, jo sievietes ienākušas uzņēmumu valdēs un izstūmušas mazāk talantīgākos vīriešus. Pašlaik tiek apspriesti priekšlikumi par sieviešu kvotu ieviešanu visu Eiropas Savienības valstu uzņēmumos, tomēr šīs idejas saskārušās ar lielu pretestību.
Fragments no intervijas:
Vai sievietēm biznesā joprojām jārēķinās ar "stikla griestiem", kas viņām liedz iespēju sasniegt karjeras virsotni?
Man nepatīk apzīmējums "stikla griesti", jo uzskatu, ka barjeras, kas ierobežo panākumus, ir iekšējas, tās slēpjas mūsu galvā. Bieži vien nākas dzirdēt jautājumu: kas vainas sievietēm, ja viņas nav spējīgas iekļūt uzņēmumu valdēs un kļūt par vadītājām? Taču tas ir nepareizs jautājums. Mums būtu jāvaicā: kas vainas uzņēmumiem, ja viņi nav spējīgi uzticēt šo darbu sievietēm? Vadītājiem ir svarīgi saprast, kādēļ nepieciešams piesaistīt un motivēt talantīgas sievietes. Tas ir biznesa, nevis sieviešu jautājums. Mēs zinām, ka sievietes ir izglītotākas, jo veido 60% no augstskolu absolventu kopskaita. Mēs zinām, ka sievietēm jau ir ļoti svarīga loma ekonomikā: 80% gadījumu tieši sievietes pieņem lēmumus par plaša patēriņa preču iegādi, pat tādiem šķietami "vīrišķīgiem" produktiem kā automašīnas un IT produkcija lielākā daļa pircēju ir sievietes. Arī politikā sievietēm ir arvien lielāka ietekme. Piemēram, neseno ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka Baraks Obama tika ievēlēts, pateicoties tieši sieviešu atbalstam.
Ja minētā statistika patiešām rāda tik rožainu ainu, kādēļ gan vēl būtu nepieciešama valdības iejaukšanās, ieviešot sieviešu kvotas? Vai to nevar atstāt pašu uzņēmumu ziņā?
Protams, daudz kas vēl nav kārtībā. Mums jārosina uzņēmējus pārskatīt veidu, kā viņi izvēlas darbiniekus. Mēs redzam, ka sievietēm ir labāka izglītība, turklāt viņas ir vairākumā arī uzņēmuma klientu vidū. Ja uzņēmuma valdē dominē vīrieši, kā gan šis uzņēmums mācēs radīt piedāvājumu, kas būtu pievilcīgs sievietēm? Daži uzņēmumi cenšas orientēties uz sievietēm, piemēram, Volvo piedāvāja sievietēm domātu automašīnu. Šī iecere neguva panākumus, jo viņi nedomā kā sieviete. Viņi izdara pieņēmumus par to, ko vēlas sievietes. Un šie pieņēmumi parasti ir kļūdaini, balstīti uz stereotipiem: sievietēm domātiem produktiem jābūt maigiem, pūkainiem un rozā. Sievietēm tas nav vajadzīgs! Mēs gribam to pašu, ko vīrieši, tikai nedaudz savādāku.
Ja sievietes ir lielākā daļa vēlētāju un patērētāju, kas viņām liedz izveidot sievietēm izdevīgu sistēmu, kurā vīriešiem būtu pakārtota loma?
Sievietēm tas nav vajadzīgs. Mēs negribam izveidot sistēmu, kurā dominētu sievietes; mēs tikai gribam lielāku dažādību: lai uzņēmumu valdēs būtu gan sievietes, gan vīrieši. Uzņēmumiem ir vērts paskatīties spogulī un saprast, kas ir viņu klienti. Vai uzņēmuma vadības sastāvs atspoguļo šo tirgu? Diemžēl pašlaik vairumā gadījumu atbilde uz šo jautājumu būtu negatīva, jo tipisks valdes loceklis ir baltais vīrietis, vecāks par 50 gadiem. Mums jāpanāk, lai uzņēmumi būtu gatavi piesaistīt visus darba tirgū pieejamos talantus: ne tikai sievietes, bet arī cilvēkus no citām valstīm utt.
Skolās meitenēm parasti ir labākas sekmes, arī augstskolu studentu vidū viņas ir vairākumā. Kādēļ biznesā, politikā, zinātnē un citās jomās joprojām dominē vīrieši?
Savulaik strādāju personāla atlases kompānijā un novēroju izteiktu tendenci. Ja darbam bija pieteicies vīrietis, viņš parasti bija ļoti pārliecināts par savām spējām, pat ja tās bija acīmredzami nepietiekamas. Savukārt pat teicami kvalificētas sievietes izcēla savus trūkumus un minēja iemeslus, kādēļ nevarētu tikt galā ar šo darbu. Tas mani padarīja traku! Es viņām teicu: "Ja tu neticēsi pati sev, tad arī man būs grūti tev noticēt." Mums jāmācās no vīriešiem, kas iemācījušies pārdot savus pakalpojumus. Jāsaprot, ka neviens tev tāpat vien nepiešķirs varu un ietekmi, tev jāiemācās to paņemt.
Visu interviju ar Benju Stigu Fagerlandu lasiet Sestdienā!