Uz mazās saliņas starp Turciju, Grieķiju un Ēģipti, kas teritorijas ziņā nav lielāka par diviem Latvijas novadiem, mūsu lidmašīna piezemējās pirms pāris gadiem tieši Lieldienu naktī, un divās nedēļās, ko tur pavadīju, piedzīvoju pilnu emociju gammu no "man te riebjas" pirmajās dienās, līdz "esmu sajūsmā par šo savādo zemi!"
Tā bija kā pastaiga laika mašīnā, kas brīvi pārvietojas pagātnē, te piestājot gadus 30 senā padomijā, te caurbraucot atmodas juku laikiem un noparkojoties pirmatnējā senatnē. Kad zīdainim nāk zobiņi, viņš plosās: grauž riņķīšus, kož mammai pupā un tētim pirkstos, naktīs neguļ, brēc un trinas. Izskatās, ka kipriešiem arī savā ziņā lien zobiņi. Pavērojot vietējo uzvedību, rodas sajūta, it kā viņi vakar būtu norāvušies no ķēdes un šodien mazliet jūk prātā no pēkšņās brīvības.
Straujā tūrisma attīstība vēl nesenajā pasaules kaktā ienesusi savas korekcijas, tāpēc Kiprā šodien notiek tas, kas Rietumus plosīja pagājušā gadsimta 60.tajos un Latvijā gadus 20-30 vēlāk – seksuālā revolūcija, vai saudzīgāk sakot – dzimumatmoda. Tāpat kā mēs 90.tajos nebijām gatavi no sociālisma pēkšņi pārslēgties uz kapitālismu, viņi nav gatavi seksuālai brīvībai. Un karā kā jau karā,– daži to veiksmīgi izmanto, citiem jaunā morāle ir emocionāla traģēdija. Vecā paaudze ir nopietni puritāniska. Jaunie, tie, kas tagad precību gados,- lūk, viņi ir seksa revolucionāri. Tikmēr vecās raudzes papucīši turpina domāt, ka viņu meitas ir paimeitiņas.
Lasiet Sestdienā par piedzīvojumiem Afrodītes dzimtenē!
lāčplēsis bez vēderiņa
Alexandra