Visu šā gada martu pavadījis Indonēzijas Papua salā, varu teikt, ka tas bija ceļojums, kādi paliek atmiņā uz mūžu. Iespaidīgs te ir itin viss: gan krāšņā daba — kalni, džungļi, gan cilvēki — papuasi. Satiekot uz džungļu takas kailu papuasu, kura vienīgie apģērba gabali ir koteka un kazuāra spalvu galvasrota, bet rokās — loks, neviļus nāk prātā bērnība lasītā grāmata par ceļotāja Mikluho–Maklaja piedzīvojumiem Papua Jaungvinejā.
Beidzamās papuasu ciltis tika atklātas vien XX gadsimta otrajā pusē. Un dažu cilšu pārstāvji joprojām dzīvo kokos vistiešākajā veidā — korovaju un kombaju cilšu mājas tiek būvētas koku galotnēs, pat divdesmit metru virs zemes. It kā nekas nav mainījies kopš XIX gadsimta... Bet tomēr ir. Kaili staigā vairs tikai vecākās paaudzes papuasi — pārliecinātie tradicionāļi. Indonēzijā, pasaules lielākajā musulmaņu valstī, publiska atkailināšanās ir aizliegta. Un, lai arī varasiestādes saprotoši piever acis pret papuasu tradīcijām, valsts realizē mērķtiecīgu programmu, dalot papuasu ciematos bezmaksas apģērbu. Paši papuasi, starp citu, nav musulmaņi, bet gan kristieši — protestanti, jo salu vairākus gadsimtus pārvaldīja holandieši, kuru misionāri pievērsa papuasus ticībai. Šodien T–krekli un šorti ir sasnieguši pat dziļākos džungļu ciematus. Tāpat kā skārda jumti, kas pamazām aizstāj tradicionālos salmu.
Papuasu ikdiena krasi atšķiras pat no tās, ko var redzēt filmās, kas uzņemtas pirms desmit gadiem. Komiski, bet mobilie telefoni ir sastopami kalnu ciematos, kur tuvākā zona atrodama varbūt 50 km attālumā... un tie tiek izmantoti kā lieliski fotoaparāti! Bet uz salmu jumta daudzviet jau rotājas saules panelis, kas ļauj vakarā ciemata iedzīvotājiem skatīties miniatūru TV, līdz akumulators ir izlādējies.
Galvenais ceļojuma mērķis bija uzkāpt Mandalas virsotnē (4769 m) Bintanga kalnos. Nestāstīšu daudz par mūsu alpīnisma veikumu, taču daži fakti ļaus uztvert ceļojuma kopējo ainu.Lai uzkāptu Mandalā, mēs, divi Latvijas alpīnisti Gatis Kalniņš un šī stāsta autors, veicām 250 kilometru pārgājienu caur kalnainiem džungļiem, kas prasīja 17 dienas. Startējām no maza ciemata Mandalas masīva ZR pusē — Eipomekā. Divatā bez vietējiem pavadoņiem šķērsojām visu masīvu, uzkāpjot virsotnē, un iznācām no kalniem DA pusē — Oksibilā. Uz kartes, ja par tādu var saukt izmantoto Google Earth miglaino satelītuzņēmumu, gaisa līnijā mūsu maršruts — mazliet virs 80 km. Bet džungļos, īpaši kalnainos, gaisa līnijas nesakrīt ar takām. Patiesībā džungļu pieredzes trūkums sarūpēja mums, kā mēdz teikt, pamatīgu ieberzienu. Rēķinājām, ka Alpu kalnos līdzīgu maršrutu mierīgi veiktu desmit dienās, bet drošības labad tomēr paņēmām pārtiku divām nedēļām. Trim dienām pietrūka... Pārgājiens izrādījās ekstrēmākais, kādu līdz šim bijām veikuši. Tā bija gan cīņa ar hipotermiju: 3500–4000 metru augstumā, kur pavadījām 10 dienas, ekvatoriālā saule nemaz nesilda, temperatūra tuvu nullei un diennakts lielāko daļu līst lietus. Esi cauri slapjš, bet zem kājām dubļi, purvāji vai sakņu un kritalu mudžekļi. Pārvietošanās ātrums cauri mežam bez takām dažbrīd bija 2–3 kilometri dienā. Ejot jau laukā no kalniem, pārguruši lauzties cauri lietusmeža brikšņu un liānu biezoknim, divas dienas bridām pa kalnu upes gultni, līdz upes jauda pieauga līdz bīstamam ūdens līmenim...
Cita statistika: es pārgājiena laikā zaudēju 8 kilogramus svara, Gatis — gandrīz 13 kg!Vēl par mūsu alpīnisma ekspedīciju jāpiebilst, ka tā tika veikta nelegāli, un bija pamatotas bažas, ka Oksibilā tiksim aizturēti. Iepriekš kārtojot policijā pārvietošanās atļauju, kas Papua ir obligāta visiem ārzemniekiem, Bintanga kalnu apgabals tika izsvītrots, jo ārzemniekiem tur aizliegts uzturēties. Un Oksibila ir slēgta pilsēta ar stratēģiskas nozīmes raktuvēm. Policijas priekšnieka komentārs bija īss: Conflict! Ar to domāti OPM, Papua neatkarības kustības, kaujinieki, kas kalnu rajonu izmanto, lai šķērsotu netālo robežu ar Papua Jaungvineju, kur viņiem ir atbalsta bāzes. Vienīgais legālais ceļš uz Mandalu — kārtot īpašu valdības atļauju Džakartā, iesaistot kādu no lielajām trekinga kompānijām, kas nozīmētu 5000+ eiro izmaksas vienai personai un ekspedīciju ar pilnu servisu — tulks, pavadoņi, nesēji, pavārs, armijas eskorts. Tas nebija priekš mums...
Visu rakstu par ceļojumu uz Papua lasiet žurnāla Sestdiena 11. – 17. aprīļa numurā!