Eiropas lielākajā stadionā – Camp Nou –, kur saimnieko titulētais futbola klubs Barcelona, pēdējos gados ik spēli katrā puslaikā pēc aizvadītām 17 minūtēm un 14 sekundēm daļa līdzjutēju pieprasa Katalonijas neatkarību. Brīdis ir izvēlēts, lai pieminētu 1714. gadu, kad spāņu karaspēks ieņēma Barselonu, kam sekoja Spānijas valdnieka lēmums likvidēt Katalonijas institūcijas un autonomiju.
1. oktobrī Barcelona komanda ar Lionelu Mesi priekšgalā aizvadīja kārtējo mājas spēli Spānijas La Liga čempionātā, bet 99 tūkstošu skatītāju ietilpīgās Camp Nou tribīnes bija tukšas. Todien Katalonijā notika neatkarības referendums, kura sekas ir dziļākā politiskā krīze Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas 1978. gadā.
Barca, kā komandu dēvē fani, desmitgadēm ir bijusi milzīga nozīme kataloņu nacionālās apziņas veidošanā. Barselonā dzimušais rakstnieks Manuels Vaskess Montalbāns savu iemīļoto futbola komandu reiz nodēvēja par simbolisku neapbruņotu Katalonijas armiju. Tāpēc klubs nekādi nevarēja izvairīties no ieraušanas kaislīgajās diskusijās par Katalonijas iespējamo atdalīšanos no Spānijas. Politiskais šahs starp Madridi un Barselonu padara neskaidru arī Barcelona nākotni, jo La Liga vadība ir brīdinājusi, ka klubs vairs nevarēs startēt Spānijas čempionātā, ja Katalonija kļūs neatkarīga.
Vairāk nekā klubs
Barcelona ir ne vien Eiropas, bet visas pasaules futbola milzis. 1899. gadā dibinātais klubs ir ieguvis visus iespējamos titulus Spānijā un starptautiskajā līmenī. Barca līdz šim 24 reizes ir triumfējis Spānijas čempionātā, piecas reizes kļuvis par UEFA Čempionu līgas uzvarētāju un trīs reizes ieguvis FIFA Klubu pasaules kausu. Komandas krāsas ir pārstāvējušas tādas leģendas kā argentīnietis Djego Maradona, nīderlandietis Johans Kruifs, brazīlieši Romariu, Ronaldu un Ronaldinju. Barcelona ir atbalstītāji visā pasaulē, ko apliecina 25 miljoni sekotāju Twitter un 100 miljoni Facebook. Plašā popularitāte palīdz kluba kasē ieplūst lielai naudai. 2016.–2017. gada sezonā Barcelona guva rekordaugstus ieņēmumus – 708 miljonus eiro.
Tomēr Barca nav tikai viens no vadošajiem futbola klubiem pasaulē. "Vairāk nekā klubs" – tāda ir Barcelona devīze, kas apliecina komandas svarīgo vietu Katalonijas kultūrā, sabiedrībā un arī politikā. Jau kopš saviem pirmsākumiem klubs ir bijis viens no kataloņu nacionālisma dzinējspēkiem. 1918. gadā Barcelona pievienojās petīcijai par autonomijas piešķiršanu Katalonijai, bet 1921. gadā savus statūtus publicēja kataloņu valodā, kam tolaik nebija oficiāla statusa reģionā. Klubs vairākkārt ir cietis savas stingrās nostājas dēļ. Spānijas diktators Migels Primo de Rivera 1925. gadā lika pārtraukt Barcelona darbību uz sešiem mēnešiem pēc tam, kad labdarības futbola spēles pārtraukumā komandas līdzjutēji Spānijas himnas laikā svilpa tik skaļi, ka orķestris bija spiests pārtraukt spēlēt. 1936. gadā pašā Spānijas pilsoņkara sākumā nacionālistu ģenerāļa Fransisko Franko spēki nogalināja Barcelona prezidentu Hosepu Sunjolu, kurš bija arī Katalonijas neatkarību atbalstošs politiķis.
Barca neklājās viegli arī Franko valdīšanas laikā no 1939. līdz 1975. gadam, kad kataloņu kultūra un valoda piedzīvoja varas represijas. Klubs bija spiests mainīt nosaukumu, no tā emblēmas pazuda Katalonijas karogs, bet tā biedriem obligāti bija jāiestājas Franko partijā. Tajā pašā laikā Barcelona bija simbols kataloņu disidentismam.
1957. gadā atklātais Camp Nou stadions daudziem kataloņiem kļuva par sava veida svētnīcu, kur viņi droši varēja runāt un dziedāt savā valodā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17.-23.novembra numurā!
Brīvību Katalonijai!